Rugāju un Balvu novadā prot izmantot ES finanses – apņēmība un darbaprieks nes labus augļus

Rugāju un Balvu novadā prot izmantot ES finanses – apņēmība un darbaprieks nes labus augļus
14.02.2020

Rugājos 13. februārī notika diskusija “Laiks laukiem! Ko Eiropa dara kaimiņmājā?” Vispirms pasākuma dalībnieki un viesi apmeklēja Z/S “Silarozes – 1”, lai iepazītu tās saimnieku sasniegto. Vēlāk tuvāki un tālāki pasākuma apmeklētāji pulcējās pieredzes stāstu uzklausīšanai un viedokļu apmaiņai par iespējām uzlabot dzīves kvalitāti novados, ES fondu izmantošanu un izaicinājumiem. Ar rugājiešiem un balveniešiem kopā bija arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja p.i. Andris Kužnieks, Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš.

EK pārstāvniecības vadītāja p.i. Andris Kužnieks par redzēto Rugājos: “Latvieši nereti ir visai kautrīgi un nelabprāt stāsta par saviem panākumiem, vai kur nu vēl nākotnes plāniem. Dažkārt arī baidās, ka nesapratīs, vai pārpratīs. Droši var teikt, ka Rugāji un šejieniešu paveiktais liecina gan par drosmi, gan vēlmi augt vēl tālāk un priecē arī vēlme dalīties pieredzē un sasniegumos ar citiem. Varējām redzēt, ka gudri apsaimniekots Eiropas finansējums, iedvesma un savstarpējs atbalsts, prieks par savām un kaimiņu radošām un netradicionālām idejām, nesis labus augļus. Šādi stāsti iedvesmo un, iespējams, dod ierosmi citiem sākt savu ideju īstenošanu.”

Tikšanās laikā visiem klātesošajiem bija iespēja dalīties ar savu pieredzi un diskutēt par nākotni laukos, izzinot to, kā ES un valsts sniegtās iespējas atbild uz esošajām vajadzībām. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards par tikšanos ar izsakās: “Pozitīvie piemēri jeb veiksmes stāsti spēj veicināt citu cilvēku vēlmi uzdrošināties un darīt. Sākt saimniekot, attīstīt savu uzņēmējdarbību, veidojot arvien jaunus darbības virzienus. Mēs varam lepoties ar to, ka Latvijā ir tik daudz uzņēmīgu cilvēku, kuri nebaidās darba un atbildības, īstenojot savas idejas. Tādēļ ir būtiski sniegt gan finansiālo, gan informatīvo atbalstu no valsts puses, lai šīs idejas pārtaptu realitātē. Katra no šīm īstenotajām idejām veido būtisku daļu no mūsu valsts tautsaimniecības. Tie ir cilvēki laukos, tā ir ainavu uzturēšana, tie ir kvalitatīvi un sabiedrībai nozīmīgi pašmāju produkti un pakalpojumi. Latvijas lauku teritoriju nākotni veido uzņēmīgi, aktīvi un sabiedriski atbildīgi cilvēki, tādēļ mēs darām un darīsim visu iespējamo, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un šo cilvēku pulks arvien augtu!”

Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš par tikšanos Rugājos: “Saprast to, kā klājas Lauku atbalsta dienesta klientiem – aktīviem cilvēkiem laukos, var tikai tad, ja satiekamies klātienē. Šādas sarunas ļauj novērtēt to, kas cilvēkiem nepieciešams, ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties ikdienā, kādas ir saimniekošanas iespējas. Esmu pārliecināts, ka mums  vajag dalīties ar savām idejām, runāt vienam otru, jo tikai tā varam sasniegt jaunus mērķus. Patiesi augsti novērtēju Rugāju puses saimnieku sasniegto un esmu pārliecināts, ka šī izaugsme turpināsies!”

Ar saviem iedvesmas, pieredzes un spēka stāstiem dalījās Ingrīda Supe, kas ar kanisterapijas palīdzību sniedz atbalstu pārdzīvojumu un vardarbībā cietušajiem un strādā, lai izveidotu Atbalsta māju „Brīvupes” Kubulu pagastā; “Rūsa vējā” – Tilžas biedrības “Retro moto klubs” remonta, renovācijas, restaurēšanas, sacensību organizēšanas un citu aktivitāšu vietējās kopienas spēcināšanai īstenotājs – Kaspars Romanovs; METTA STEELindustriālā dizaina mēbeļu un interjera priekšmeta ražotāji Andris Gals un Margita Štāle-Krēmere, kas par savas darbības pamata principu izvēlējušies Latvijā pieejamos materiālus un ilgtspēju. Ar lielisku stāstījumu un dzejas un vizuālajām ilustrācijām par savu izloloto saimniecību stāstīja Krišjāņu pagasta gaļas liellopu bioloģiskās Z/S „Ičmalas” saimniece Irēna Romāne. Lielisks piemērs tam, ka jaunieši ir apņēmības pilni un var sasniegt savus mērķus un īstenot sapņus laukos ir: enerģiskais uzņēmējs, Lazdukalna pagasta autoservisa saimnieks Arvis Boroduška un Balvu novada Plītinavas jaunais lauksaimnieks Emīls Jauntēvs, kas izveidojis savu saimniecību aitkopībai un nodrošina aitu cirpšanas un nagu griešanas pakalpojumus visā Latvijā. Balvu rajona partnerības valdes priekšsēdētāja Mārīte Orniņa, daloties pieredzē par teritorijā īstenotajām iniciatīvām, norādīja, ka tieši savstarpējā dažādu sektoru pārstāvju sadarbība un balanss starp LEADER programmas ietvaros sniegto atbalstu ekonomiskajām un sabiedriskā labuma aktivitātēm spēj radīt nozīmīgu ietekmi uz teritorijas attīstību.

Atslēgas vārdi, ko sadzirdējām – mērķtiecība, nepadošanās, dalīšanās, atbalsts, strādāšana sev un savējiem, savu sapņu un ideju izlološana un spītība no tām neatkāpjoties.

Aicinām ieplānot arī nākamās kampaņas „Mans reģions. Mana Eiropa. Mana nākotne” LLF organizētajās tikšanās Zemgalē un Latgalē:

Februārī

21. februārī plkst. 17.30, Ludzas novadā
27. februārī plkst. 12.00, Līvānu novadā

Martā

6. marts plkst. 15.00, Baltinavas novadā
18. martā plkst. 17.30, Vircavā, Jelgavas novadā
27. martā plkst. 15.00, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā
28. martā plkst. 11.00, Kārsavas novadā

Aprīlī

2. aprīlī plkst. 17.30, Brankās, Ozolnieku novadā
15. aprīlī plkst. 17.30, Rundāles novadā
16. aprīlī plkst. 12.00, Aglonas novadā
17. aprīlī plkst. 17.30, Ciblas novadā
18. aprīlī plkst. 10.00, Gārsenē, Aknīstes novadā
19. aprīlī plkst. 10.00, Pilkalnē, Neretas novadā
21. aprīlī plkst. 17.30, Tērvetes novadā

Parādīt, ka Eiropa ir tepat un ikdienišķās lietās saskatāma, kā rezultāts mērķtiecīgām rīcībām kohēzijas, lauku attīstības un citu politikas plānu īstenošanas rezultāts, ir viens no biedrības “Latvijas Lauku forums“ (LLF) mērķiem, iesaistoties Eiropas Komisijas kampaņā “Mans reģions, mana Eiropa, mana nākotne”. Kampaņas mērķis ir informēt par Eiropas Savienības sniegto atbalstu projektiem un aktivitātēm reģionos, par pieejamo finansējumu mazajām un vidējām saimniecībām, par jauniešu attīstības un izglītības iespējām un citām atbalsta programmām. Plašāka informācija par Eiropas sniegtajām iespējām laukiem un reģionu iedzīvotājiem ļauj saskatīt un izzināt dzīves kvalitātes uzlabošanas un ekonomikas attīstības iespējas, vienlaikus radot vietu diskusijām par efektīvāku un mērķtiecīgāku atbalstu lauku telpā.