Aicinām iepazīties ar 2019. gada novembrī Spānijā izstrādāto Eiropas Lauku parlamenta (ELP) politikas rekomendāciju dokumentu.
ELP ir unikāla partnerība starp 41 nacionālās pilsoniskās sabiedrības organizāciju un 6 Eiropas mēroga darbības tīkliem, kuri strādā, sekmējot lauku attīstību un dzīves kvalitāti. Partnerība aptver lielāko daļu Eiropas, sākot no Islandes līdz Turcijai un no Portugāles līdz Ukrainai, ar plašu ikdienas darbu ikkatrā no valstīm ar ciematu un kopienu jautājumiem.
Eiropas Lauku Parlamenta politikas rekomendācijas 2019. gada decembrī
Lauku teritorijas Eiropai ir ārkārtīgi svarīgas. Tās
aptver 80% ES teritorijas, tajās dzīvo aptuveni 57% iedzīvotāju, un tās saražo
vairāk nekā 46% no Bruto pievienotās vērtības (EP rezolūcija 2018). Lauku
teritorijas nodrošina pārtiku, kokmateriālus, šķiedrvielas, ūdens un
minerālvielas, kas mums visiem ir nepieciešamas. Gudra un daudzveidīga lauku
ekonomika ir iespēja, un visās Eiropas lauku teritorijās ir jāveic pasākumi
klimata pārmaiņu mazināšanai, seku novēršanai un bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanai.
Lauku iedzīvotāji ir pelnījuši tādu pašu dzīves
kvalitāti kā tie, kas dzīvo pilsētās. Kamēr daži lauku reģioni atrodas
izdevīgās pozīcijās, citi cieš no ierobežotas un vienveidīgas ekonomiskās
aktivitātes, jauniešu aizplūšanas, pakalpojumu pieejamības samazināšanās,
nabadzības un iedzīvotāju sociālās atstumtības. Šīm teritorijām ir nepieciešams
pastāvīgs darbs pie reģionālās un lauku attīstības sekmēšanas, tostarp spēcīgs
atbalsts mazajiem lauksaimniekiem un vietējo ekonomiku dažādošanai. Daudzām attālām,
mazapdzīvotām vai kalnainām teritorijām ir nepieciešams specifisks atbalsts.
Lauku kopienas visa Eiropā vēlas un spēj uzņemties
iniciatīvu, lai stiprinātu savu vietējo ekonomiku un sociālās struktūras. Tādejādi
tās var sniegt nepieciešamo ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem par
gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Laikā, kad identificēta
atsvešināšanās starp ES un tās iedzīvotājiem, lauku kopienas var palīdzēt
spēcināt novājināto saikni. Vienlaikus tām ir nepieciešams atbilstošs nacionālo
valdību atbalsts.
Eiropas Lauku
parlamenta (ELP) ierosinājumi balstīti LESD (Līgums par ES darbību) 174.pantā , 2019. gada ELP manifestā un Kandas
(Spānijā) izstrādātajā Iedzīvotāju deklarācijā.
ELP aicina izstrādāt Lauku
attīstības programmu visai Eiropas lauku teritorijai, īpašu uzmanību pievēršot mazāk
attīstītajām lauku teritorijām, balstoties uz ciešu sadarbību starp ES,
nacionālajām valdībām, lauku un pilsētu iedzīvotājiem. Lauku teritoriju
iedzīvotāji un NVO ir jāuzskata par pilnvērtīgu risinājuma daļu. ES
institūcijām ir ciešāk jāsadarbojas savā starpā.
ES deleģējusi 2021.-2027. gadam nacionālajām valdībībān ņemt vērā lauku
attīstības starpsektoriālo raksturu un būt iekļaujošām politikas veidošanā,
plānošanā un finansējuma pārdalē. Sektoriālā domāšana ir jāaizstāj ar
starpsektoriālo pieeju.
KLP un citas programmas
ELP aicina:
Saskaņot Kopējo
lauksaimniecības politikas (KLP), reģionālā, sociālā un zivsaimniecības un
jūrlietu fondu regulējumus.
Iekļaut ELFLA Kopīgo noteikumu
regulā.
Iezīmēt budžetu 8.tematiskajam mērķim par dinamiskām lauku
teritorijām ierosinātajos KLP stratēģiskajos plānos (integrētai
teritoriālajai attīstībai).
Integrēt lauku jautājumus ERAF un ESF.
Turpināt
atbalstu Kohēzijas fondiem, ietverot ekonomiski novājinātu reģionu spēcināšanu.
Palielināt
2. pilāram atvēlēto
KLP finanšu līdzekļu daļu, īpašu uzmanību pievēršot lauku
ekonomikas sekundāro un terciāro nozaru stiprināšanai, kā arī pakalpojumu
pieejamības nodrošināšanai un infrastruktūras uzlabošanai lauku
teritorijās.
Paredzēt regulējumu vienkāršošanu (piemēram, vienkāršotas izmaksas
vietēja līmeņa projektiem), kas palīdzētu ierēdņiem, vietējām rīcības
grupām un atbalsta saņēmējiem; kā arī sasniegto sociālo rādītāju un
ietekmes nozīmības atzīšanu kā būtisku ilgtermiņa ieguldījumu ciemu,
kopienu un lauku teritoriju attīstībā.
Izstrādāt 2021.-2027.gada plānošanas programmu ES un nacionālā līmenī,
kas atbalstītu vietējās stratēģijas ar viediem ekonomiskiem,
sociāliem un vides risinājumiem, piemēram, integrētas stratēģijas
attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, enerģētiku un klimatu.
Padarīt Fondu
programmas (ESF, Apvārsnis u.c.) iekļaujošākas iedzīvotājiem un NVO.
LEADER un viedie
ciemi
ELP pieprasa
Atbalstu sabiedrības
virzītai vietējai attīstībai (SVVA) un pilsoniskās sabiedrības
organizāciju aktīvai iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā par lauku attīstību un
programmuīstenošanā.
Paplašināt
viedo ciemu programmu, iekļaujot visa veida inovācijas, un atzīt nozīmīgo mazo pilsētu lomu
inovāciju ieviešanā Eiropas lauku reģionos.
Spēcināt LEADER lomu kā neaizstājamu veidu Eiropas un nacionālā finansējuma ieguldīšanai atbilstoši
katras teritorijas specifiskajām vajadzībām, kas apvieno publiskā, privātā
un pilsoniskā sektora enerģiju un resursus. Vietējām rīcības grupām jāsniedz iespēja
turpināt SVVA pieeju, iekļaujot finanses no dažādiem Eiropas un nacionālajiem
fondiem, kā arī radot elastīgākus un autonomiju veicinošākus apstākļus šo
fondu apgūšanai.
Iezīmēt un
norobežot līdzekļus tieši sabiedrības virzītai inovācijai caur viedo ciemu pieejuvisos
VRG administrētajos fondos,un, kur tas nav iespējams, caur aktīvām nacionālām lauku
iedzīvotāju organizācijām, īpaši aktivizēšanas un kapacitātes celšanas
aktivitātēm.
Tematiskie un citi jautājumi
ELP aicina
Veicināt darba vietu saglabāšanu/radīšanu saimniecībās un atbalstīt sadarbību starp mazajām saimniecībām.
Saglabāt un spēcināt atbalsta mehānismus uzņēmējdarbībai lauku teritorijās.
Pievērst pastiprinātu uzmanību jaunu cilvēku vajadzībām lauku teritorijās, kā arī atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem un jaunajiem uzņēmējiem, kuri var kļūt par pārmaiņu nesējiem laukos.
Palielināt investīcijas rīcībām klimata pārmaiņu novēršanai un to seku samazināšanai reģionos, un atzīt lielo ietekmi, ko lauku teritorijas varētu iegūt atjaunojamo enerģiju ražošanā, aprites ekonomikas un bioekonomikas veicināšanā, tādejādi nodrošinot dabas resursu aizsardzību ilgtermiņā: šiem ir jābūt obligātiem aspektiem lauku attīstības programmās.
Piedāvāt plašāku kapacitātes celšanas, tīklošanās un apmaiņu programmu starp iesaistītajām pusēm vietējā līmenī un valdībām visās Eiropas valstīs, tostarp Eiropas Lauku attīstības tīkla (ENRD vai LA) turpināšanu un programmas Erasmus + paplašināšanu, lai tajā iekļautu visus lauku attīstībā iesaistītās puses.
Paātrināt pievienošanās procesu vai sniegt oficiālu atbalstu Dienvidaustrumeiropas valstīm, izmantojot spēcinātas lauku attīstības programmas, tai skaitā, LEADER. Lauku attīstības pārstāvjiem šajās valstīs vajadzētu nodrošināt iespēju pilnvērtīgi piedalīties starptautiskos tīklošanās un pieredzes apmaiņas programmās ar ES dalībvalstīm.
Atbalstīt AKIS (Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas) pārveidošanai plašākā starpnozaru ARKIS (Lauksaimniecības un lauku zināšanu un informācijas sistēmā).