Lauku kopienu parlaments ir viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem. Parlamenta tematiskajās diskusijās, kas saskan ar Latvijas izvirzītajām prezidentūras prioritātēm, piedalīsies arī citu ES dalībvalstu pārstāvji. Šī ir lieliska iespēja visiem parlamenta dalībniekiem dalīties un uzklausīt pieredzes ārpus sava novada un savas valsts. Intervija ar vienu no parlamenta tematisko sesiju moderatoriem Ati Egliņu-Eglītis – Liepājas Kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāju.

Atis Egliņš-Eglītis – Liepājas Kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītājs

Ikdienā strādāju ar radošo industriju attīstības un kultūrpolitikas jautājumiem Liepājas pašvaldībā. Izglītotājs, docētājs un pētnieks Liepājas Universitātē. Interesējos par kopienu izaicinājumiem, rītdienīgu pašvaldību attīstību un nākotni. Ticu, ka Latvijas spēks ir tieši mazās kopienās, kas aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanas procesos, investē izglītības, kultūras un veselības sistēmās, kā arī dzīvo saskaņā ar dabas procesiem, aizsargājot tos.

Vairāku gadu garumā esmu uzkrājis pieredzi dažādu veidu un līmeņu projektu vadīšanā, kas saistīti ar izglītības satura un starptautiskās sadarbības, zinātnes, kultūras, izglītības infrastruktūras, jaunatnes politikas, uzņēmējdarbības attīstības jomām.

Kāda ir Jūsu saistība ar Lauku kopienu parlamenta ideju un kā raksturotu savu lomu parlamenta īstenošanas procesā?

Pirmkārt, pats esmu no laukiem un nāku no maza ciemata. Otrkārt, pašam uz savas ādas ir nācies saskarties ar globāliem pārbaudījumiem, kas saistīti ar izglītības iegūšanu sarežģītos ekonomiskos apstākļos. Treškārt, esmu centies visādi iedvesmot lauku iedzīvotājus rīcībai, viedoklim un rezonansei. Es tiešām ticu lauku idejai un to nākotnei, kas sākas no ikviena lauku iedzīvotāja mājas sliekšņa. 

Kā, Jūsuprāt, parlaments iekļaujas Latvijas prezidentūras ES Padomē aktivitātēs un Latvijas izvirzītajās prioritātēs?
Domāju, ka šī iekļaušanās ir visā spektrā un pilnībā. Šeit varētu un varētu uzskaitīt tās daudzās tēmas, kas tiek apskatītas Lauku kopienu parlamentā, kas ir kā spogulis Eiropas globālajiem izaicinājumiem. Mēs esam daļa Eiropas, tādēļ arī loģiski, ka šīs vispasaules tēmas tiek apskatītas lokālā kontekstā. Domāju, ka tas ir ceļš uz vietējo kopienu izaugsmi.  

Kāpēc, Jūsuprāt, esat izvēlēts par šīs tēmas moderatoru: Iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana lauku attīstības kontekstā?
Iespējams tādēļ, ka esmu viens no mobilitātes klasiskiem piemēriem un “upuriem”. No laucinieka esmu kļuvis par pilsētnieku. Vēl viens potenciāls iemesls – esmu pilnībā  pārliecināts, ka lauku teritorijas drīzumā sagaida pretējs process. Pilsēta pārcelsies uz laukiem. Nevis mežs ienāks pilsētā, bet otrādi. Ir atsevišķi piemēri, kas šo tendenci jau apliecina. Pilsētnieki meklēs mieru, tīru gaisu, ekoloģisku pārtiku, iespējas samazināt dzīvošanas izmaksas. Tādēļ es domāju, ka tuvāko 15 gadu kontekstā lauku teritorijās ir jārisina vairāki jautājumi – pieejamas un ātras komunikācijas, t.sk. interneta pieslēgumi, kvalitatīvas izglītības risinājumi, mazo saimniecību attīstība, kas nodrošinātu vietējo kaimiņu augsto pieprasījumu, drošība, veselības pieejamība, dažāds kultūras piedāvājums un visus sarežģītos jautājumus, kas saistīti ar jaunu mājokļu būvniecību. 

Kā Jūs strādājat, dzīvojat un atpūšaties laukos?
Es laukos visbiežāk atpūšos.  Bērnībā nesapratu, ko cilvēki var priecāties par tādām naivām lietām – lauku smarža, krāsa, skaņa vai klusums. Tagad tās ir kļuvušas lielas vērtības man. It sevišķi smarža. Zemes smarža pavasarī un zemes smarža rudenī. Ceriņu smarža. Flokšu smarža. Pļautas zāles smarža. Dīķa smarža. Rupjmaizes smarža. Latvijas smarža.