Jau septīto gadu pēc kārtas Pārgaujas novada Straupes pagastā biedrība „Vesels pilsētā un laukos” organizē vietējo ražotāju tirdziņu. Biedrība ir neliela. Tās sastāvā darbojas tikai četras personas, līdz ar to ir izveidota manevrēt un ātri reaģēt spējīga komanda un arī valdi veido tikai divas personas.
Tirdziņa modelis un ideja ir interesanta ar faktu, ka tas sagrāvis tradicionālo zemnieku produkcijas realizācijas noietu. Parasti zemnieki savu produkciju brauc pārdot uz pilsētu, taču Straupes tirdziņa gadījumā viss ir otrādi – pilsētnieki dodas iepirkties uz laukiem. To ir atzīmējušas daudzas ieinteresētas personas ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm, kas interesējušās par tirdziņu un slavējušas spēju organizēt tik liela mēroga zemnieku tirgu ārpus lielākām pilsētām.
Tik tiešām jāteic, ka viena lieta ir organizēt šādu tirgu Rīgā, bet pavisam cita to organizēt mazā pagastā laukos. Tieši tāpēc ideja par šāda tirdziņa organizāciju nebija viegla, jo daudzi neticēja ne tikai tās ilgtspējībai, bet arī vienas tirdziņa reizes veiksmei. Tomēr tirdziņa projekts izauga no vairākām ierosmēm. Viens no pamatojumiem tirgus izveidei bija loģistikas trūkums – vietējie zemnieki savus produktus veda pārdot tuvākajām pilsētām, bet apkārtējie, lai nopirktu šos viņa izaudzētos salātus, dilles un kartupeļus arī brauca iepirkties uz tuvējiem centriem.
Tajā laikā Rīgas centrā jau darbojās slavenā Rīgas šefpavāra Mārtiņa Rītiņa izauklētais zemnieku tirdziņš Berga bazārā Rīgā un viņa sapnis toreiz bija par daudzu tādu zemnieku tirdziņu tīklu izveidi Latvijā. Arī šī ideja kalpoja par atspēriena punktu Straupes tirdziņam. Kāpēc gan Straupei nekļūt par otru šādu tirgus vietu? Pamatojums tika atrasts vēsturē – agrāk Straupe bija Hanzas savienības locekle un Straupei cauri gāja tirdzniecībai svarīgi sauszemes ceļi. Arī mūsdienās Straupes ģeogrāfiskais stāvoklis ir visai izdevīgs – tā atrodas pieejamā attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un vienādi nelielā attālumā no lielākām Vidzemes pilsētām Siguldas, Cēsīm, Valmieras un Limbažiem. Bez tam vēsturiski Straupē kādreiz bijuši veseli divi tirdziņi. Ja tas darbojās toreiz, kāpēc lai šī vēsturiskā tradīcija nestrādātu arī mūsdienās? Rezultātā tika uzrakstīts projekta pieteikums toreizējai Cēsu rajona padomei par kultūrvēsturisko tradīciju atjaunošanu. Par iegūto finansējumu tika rīkoti izglītojoši pasākumi vietējiem zemniekiem un mājražotājiem, apgūta mārketinga un Berga bazāra pieredze un organizētas tikšanās ar valsts kontrolējošajām institūcijām.
Tirdziņa izveide 2008.gadā bija liels izaicinājums vietējai varai, jo Latvijas valsts normatīvie akti neparedzēja zemnieku tirdziņus, un pašvaldība toreiz, dodot atļauju izveidot regulāru Straupes tirdziņu, rīkojās pret likumu. Lai risinātu šo situāciju, tirgus organizatori kopā ar biedrību „Slow Food Rīga” un Berga bazāru ierosināja izmaiņas likumdošanā, iesaistījās Ekonomikas ministrijas iniciētā darba grupā un pēc smagām un garām diskusijām tika panāktas izmaiņas normatīvajos aktos. Turpmāk Latvijā šādi rīkotiem zemnieku tirdziņiem bija dota zaļā gaisma.
Straupes tirdziņš notiek regulāri katra mēneša pirmajā un otrajā svētdienā Plācī, Straupes pienotavas laukumā un ir atpazīstams ar nosaukumu „ Straupes lauku labumu tirdziņš”. Tas darbojas pēc moto „Paši audzējam. Paši darinām. Paši pārdodam”. Zemnieki un ražotāji šeit drīkst realizēt vietēju, sezonālu un pašu gatavotu produkciju, līdz ar to pārpircēji un starpnieki nevar kļūt par tirdziņa dalībniekiem. Tirgoties gribētāji nu jau atpazīstamajā tirgus vietā ir daudz, tāpēc, lai atbalstītu novadniekus, vienmēr priekšroka tiek dota tieši novada ļaudīm, tādejādi tas ir liels atbalsts un iespēja realizēties tieši tuvākās apkaimes aktīvistiem. Tirdziņā dalību ņemt drīkst arī amatnieki, kuri spēj piedāvāt preci, kas cieši saistīta ar vietējām tradīcijām un pārtikas precēm, kā arī tādi, kas spēj piedāvāt ļoti interesantus amatniecības un mākslas izstrādājumus. Tātad jebkuram produktam, kas tiek pārdots Straupes lauku labumu tirdziņā, jābūt pašu audzētam vai ražotam un zemniekiem vai ražotājiem, vai viņu ģimenes locekļiem, vai darbiniekiem personīgi jāpiedalās tirdziņā. Tiem jābūt kompetentiem pārzinātājiem par produkciju, ko tie tirgo. Tādā veidā tiek nodrošināta tieša saikne ar pircēju, kas vairo uzticamību precei, kas tiek iegādāta šajā tirdziņā.
Tirdziņa organizatoru mērķis projekta īstenošanas sākumā bija ne tikai panākt regulāru tirdziņa darbību Straupē, bet palīdzēt un veicināt vietējo, mazo zemnieku un uzņēmēju darbību. Jāteic, tas arī ir realizējies ar uzviju. Pateicoties tirdziņa darbībai, daudzi ir uzsākuši savu biznesu, reģistrējuši uzņēmējdarbību un turpina sekmīgi darboties ne tikai lokāli, bet ar savu produkciju brauc tirgoties ne tikai visā Latvijā, bet arī uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Daudzu zemnieku produkciju uz tirgus ir atklājuši, atzinuši par labu esam un nu iepērk smalki Rīgas restorāni. Bez tam ir realizējusies tirdziņa organizatoru ideja par sava veida tirgus biržas izveidošanu. Zemnieki un pārstrādātāji tieši uz tirgus laukuma atrod viens otru, lai apmainītos, iepirktu un pārstrādātu preci.
Nākamajam periodam tirdziņa organizatori ir izvirzījuši jaunu uzstādījumu – motivēt zemniekus un pārstrādātājus gatavot aizvien kvalitatīvākus produktus, ar kvalitāti saprotot arī to, ka tiek apzinātas un audzētas vietējam reģionam raksturīgās augu, dzīvnieku sugas, pārstrādē izmantotas tradicionālas metodes un visā ražošanas procesā tiek izrādīta cieņa pret vidi. Šādi principi saskan ar pasaulē pazīstamo Slow Food kustību. Iesaistīšanās tajā un Straupes zemnieku tirdziņa iekļaušanās Zemes tirgu (Earth Market) vidū ļaus saglabāt vietējā tirdziņa īpašo nišu, kas ir interesanta pircējam gan no tuvienes, gan tālienes.
Pielikumā materiāls pdf formātā.
Aktivitāte ir projekta „Līdzdalīgas demokrātijas kultūras iedzīvināšana Latvijas lauku telpā Lauku Kopienu parlamenta darbības formātā” pasākums un to finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds.
www.sif.lv www.eeagrants.lv www.eeagrants.org
