Ganu meita starp diviem torņiem
Vija un Jānis Glāzeri ir grāmatveži ar ilgstošu pieredzi un eksakto izglītību, savs grāmatvedības uzņēmums 20 gadus viņiem bijis Rīgā, Brīvības ielā, bet dzīvojuši Pierīgā, Upesciemā. Par sevi saka, ka ir lauku cilvēki, nākuši no laukiem. Vija vienmēr gribējusi māju, jau bijusi noskatīta neliela mājiņa ar savu zemes pleķīti Pierīgā, taču tā nav bijusi ierakstīta Zemesgrāmatā, tādēļ pirkums bijis pārāk apgrūtināts. Un Jānis teicis: “Tev taču laukos jau ir māja, ko tu ņemies!”.
Īpašumu Vija ar brāļiem savai mammai nopirkuši 90.gados. Vija tepat, Variņos, arī gājusi skolā – Smiltenes vidusskolā. Šejieniete. “Jā, visi jau mani zina, manu mammu zināja, un es pārsvarā visus zināju. Aizgāju uz Variņiem – skolas biedri staigā. Veikalā ieej – skolas biedri. Visur skolas biedri vien ir. Mana mamma bija gane, es arī visas vasaras gāju šeit ganos. Ganu meita”, saka Vija. Un 1987.gadā Jānis no Blomes ar moci atbraucis precēties. Blomē nodzīvojuši kādus 8 gadus, pēc tam pārcēlušies uz Pierīgu, kur savas priekšrocības, bērniem labas izglītības iespējas, bet izšķirošajā brīdī lauki, vienalga, vinnējuši.
Tā Glāzeru pāris uz Variņiem pārcēlās 2018.gada maijā, kad bijis jāizlemj, ko iesākt ar no Vijas mammas mantoto īpašumu. Pārāk skaists, lai pārdotu, pusotrs kilometrs upes krasta. Pati māja 2017.gadā piedzīvojusi ugunsgrēku, tādēļ koka konstrukcijās iemetusies pelējuma sēne, tādā dzīvot nevar. Jāceļ jauna! 2018.gada jūnija sākuma ticis noslēgts līgums, un augustā jaunā māja bijusi jau gatava. Bijis jāuzlej tikai pamatus, pašu māju pa moduļiem būvnieki atveduši un uz vietas salikuši kopā. Sākotnēji jaunā māja iecerēta kā birojs darbam.
Galvenais – vai būs labs interneta pārklājums? Jo tas vitāli nepieciešams ģimenes uzņēmumam, grāmatvedības datubāzes noglabātas mākonī, saziņa un dokumentācijas aprite ar klientiem – attālināti. Jānis stāsta: “Redziet, mums ir tā. Mēs esam mazliet tādi jaunlietu speciālisti. Elektronisko parakstu lietojam jau padsmit gadus. Tāpēc mums braukt uz Uzņēmumu reģistru vai VID nav vajadzības jau gadus desmit. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kad ieviesa EDS, kādā 2006. gadā, tad mēs uzreiz tajā ieslēdzāmies. Ir tā – atnāk klients, saka, ka vajag uzņēmumu nodibināt. Elektroniskais paraksts ir? Divas stundas un gatavs!”.
Katrā mājā ir pa rūterim. Internets aizvien vēl mēdzot peldēt, jo dzīvesvieta starp diviem sakaru torņiem, un, ja uzpūš stiprāks vējš, rūteri nevar izlemt, pie kura torņa labāk pieslēgties. Operatori solījuši labāku datu apraidi, bet dzīvē tik jauki vis nenotiek, tādēļ uzstādītas antenas. Viss, kas vajadzīgs grāmatvedības uzņēmuma vajadzībām, ir, arī klienti nāk tikai klāt, neba iet mazumā. Pārcelšanās uz laukiem nav spiedusi mainīt profesiju, ja vien prot izmantot tehnoloģiskās iespējas, un Vija un Jānis to prot lieliski.
Ik pa brīdim mājai garām ar varenu troksni aizjoņo smagās automašīnas, sakuļot aiz sevis milzīgu putekļu mākoni. Bet, Glāzeri ir cīnītāji, un panākuši atbildīgo iestāžu solījumu, ka uz šī ceļa, kas savieno Variņus un Palsmani, būs melnais segums. Vija stāsta: “Rakstīju uz “Bez Tabu”, Smiltenes televīzija ir bijusi, avīzēs… Visur rakstīju – uz pašvaldību, Latvijas Valsts ceļiem, Satiksmes ministriju, Saeimai, Reģionālās attīstības ministrijai. Cerēju, ka ietrāpīs tajos 300 miljonos, kas sakarā ar teritoriālo reformu. Mūs tur ielika tikai rezerves sarakstā, jo nepietiek naudas, un ceļš nesavieno lielos pagastus, tikai Variņus ar Palsmani. 2019. gada vasarā, savācu 600 parakstus. Iebraucu katrā sētā, mēnesi braukāju, lai panāktu, ka šeit uzliek melno segumu. Nostrādājos. Tagad būs melnais segums 2023. gadā! Vajag cīnīties– citādi nevar!”.
Vija ne tikai panākusi laba ceļa solījumus, bet arī kandidējusi pašvaldību vēlēšanās, un ieguvusi labāko rezultātu savā pagastā. Kopumā jaunajā novadā gan saraksts nav sasniedzis nepieciešamo balsu skaitu, bet tas, ka vietējie pamanījuši un gatavi atbalstīt Vijas enerģiju, ir nepārprotami redzams.
Arī par pašvaldību Vija saka tikai labu: “Viss ir kārtībā – ja vajag, uzzvanu Variņu pagasta pārvaldes vadītājam. Palsmanes pagastā arī ļoti atsaucīgi. Smiltenes dome arī – kad bija atbraukusi Satiksmes ministrija, tad Smiltenes domes priekšsēdētājs Avotiņa kungs taisni ierunājās par šo mūsu ceļu. Bet kopumā jau mēs paši iztiekam. Vienīgais, pirmajā gadā, kad atnācām, bija tik daudz, ko vajadzēja vākt prom, lielā talka. Saku: “Man vajag kādus 10 maisus vismaz.” Viņi saka, ka viņi tā nedod. Iedeva, protams. Nākošajā gadā jau paši zvana: “Vija, Jums nevajag kādus maisus?””.
Īpašums ir 7.7 ha liels, teritorijas kopšanas darbu ir daudz. Kā jau Vidzemē – skaists reljefs, bet zemākajās vietās ir mitrs, purvains. Jāizvāc vecie, bojātie koki. Līkloču upītes stāvajā krastā to grūti izdarīt, liela kāpelēšana, tam vajag jaunas, stipras kājas. Glāzeri plāno ierīkot dabas skatuvi, jo dēla sirdslieta ir elektroniskā mūzika. Un jau vairākus gadus iedibinājusies skaista, plaša Jāņu svinēšanas tradīcija. 2019.gadā jāņotāji bijuši teju no puspasaules – vācieši, zviedri, īri, pat pāris Tasmānijas riteņbraucēji, pa ceļam uz Igauniju. Un, protams, latvieši: paši un kaimiņi, kas zina gan Jāņu dziesmas, gan citas tautas tradīcijas. Pandēmijas gadi tradīciju mazliet pieklusinājuši, bet visam jāturpinās un jānotiek!
Gan Vija, gan Jānis piedalās arī vietējā kultūras apritē. “Mums Variņos, ir tāds konkurss “Mūsu paaudzes dziesma”, un Jānis jau divas reizes tur ir dziedājis. Tad sākām vēl spēlēt teātri laukos šeit, Smiltenē, Palsmanē. Kaimiņieni arī ievilku, viņai mašīnas nebija, nevarēja pati izbraukāt. Reizi nedēļā devāmies spēlēt teātri. Pirmā bija dzejas izrāde ar Marikas Svītas dzejas vārdiem. Un tad mēs abi divi ar Jāni tur piedalījāmies, Jānis izrādei sacerēja mūziku. Pandēmijas laikā nesanāca, lai gan – pagājušo gadu bija “Vinnijs Pūks”. Mēs arī Pierīgā bijām aktīvi sabiedriskajā dzīvē,” stāsta Vija.
Kas meklē, tas atrod – vai tā būtu Pierīga vai lauki. Ja esi cīnītājs, izcīnīsi labumu gan sev, gan kaimiņam. Ja iesi līdzi laikam, izmantosi tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, varēsi savu darbu darīt jebkurā vietā. Kā jūtas Vija un Jānis Glāzeri šeit, Variņos?
“Miers, klusums. Tev neviens kaimiņš nenāk rītos pretī. Dari, ko tu gribi un kā tu gribi. Tā sajūta, ka nav nekur jāskrien, nav nekur lieki jāņemās, tev ir savs darbs, sava vieta. Ne mirkli neesam nožēlojuši, nekad!”
📷 Rakstam pievienotas Gintas Zīvertes fotogrāfijas.
Stāstu sagatavoja “Latvijas Lauku forums” un Vidzemes plānošanas reģions, stāsts tapis “Apvārsnis 2020” projekta “PoliRural” ietvaros.
Jaunienācēji lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.
