Kāda ir Latvijas lauku nākotne un kas to veido? Vai jaunienācēji ir nenovērtēts potenciāls Latvijas lauku telpas attīstībā? Kādas izmaiņas lauku telpā ienes cilvēki, kas pārceļas no Latvijas pilsētām un atgriežas no ārvalstīm? Šie un citi jautājumi tika diskutēti noslēdzošajās diskusijās ciklā “Sarunas par nākotni”, ko organizēja biedrība “Latvijas Lauku forums” (LLF) Konferences par Eiropas nākotni ietvaros š.g. 31. janvārī.
LLF pēdējā gada laikā ir apzinājis jaunienācējus laukos, veicot intervijas un aptaujas, lai noskaidrotu jaunienācēju vajadzības un izaicinājumus un to radītās pārmaiņas lauku telpā. Pētījuma sākotnējie rezultāti liecina, ka iedzīvotāju interese pārcelties no urbānās vides uz laukiem pēdējos gados pieaug, galvenais motivators ir vēlme dzīvo tīrā, nepiesārņotā vidē, tuvāk dabai, rūpējoties gan par savu veselību, gan ģimenes labklājību, gan domājot par planētas ilgstspēju. Jaunienācēji laukos ienes jaunas zināšanas, prasmes, nodarbošanos un uzņēmējdarbības formas, mainot tradicionālos uzskatus par laukiem kā vietu, kur pamatnodarbībai jābūt lauksaimniecībai, zemkopībai vai lopkopībai. Tāpat jaunienācējus raksturo aktīva iesaistīšanās vietējās kopienās, kā arī kopienu aktivizēšana, iedrošinot vietējos iedzīvotājus atklāt jaunu potenciālu esošajiem dabas un cilvēku resursiem.
Iedzīvotāju interesi par laukiem apstiprina arī remigrācijas dati. Kā diskusijā norādīja remigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska, pēdējos gados ir novērojama spēcīga tendence pieaug reemigrantu skaitam – 2018. gadā Latgalē atgriezās 38 ģimenes, savukārt 2020. gadā jau 100 ģimenes, līdzīga tendence tiek prognozēta arī turpmāk. Visbiežāk iedzīvotāji Latvijā atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, ASV, Krievijas, Skandināvijas, kā arī citām valstīm. Atbraucējus raksturo spēja saskatīt brīvās nišas uzņēmējdarbībā gan attiecībā uz produktu ražošanu, gan pakalpojumu piedāvājumu, radot jaunas preces un zīmolus, kas kļūst atpazīstami gan Latvijā, gan ārpus tās.
Diskusijās ar savu kā jaunienācēju pieredzi dalījās arī Zane Zaiceva no Raunas Vidzemē un Andžejs Reiters no Dvietes Sēlijā. Andžeja pamatnodarbošanās laukos ir aktīvās atpūtas un izdzīvošanas skolas aktivitāšu organizēšana dabā, Andžejs norādīja uz nozīmīgo pašvaldības atbalsta lomu uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos, kā piemēram, ceļu sakārtošana, tāpat akcentēja arī savstarpējo attiecību nozīmi ar kaimiņiem, dzīvojot laukos. Savukārt Zanes ģimene, pārceļoties uz dzīvi Raunā, attīstīsta jaunu uzņēmējdarbību pārtikas ražošanas jomā, vienlaikus arī aktīvi iesaistījusies un saliedējusi vietējos iedzīvotājus kopīgās aktivitātēs gan dabas objekta – Dzirnavgravas labiekārtošanā, gan kopienas vēstures izzināšanā.
Jaunienācējiem ir būtiska ietekme uz lauku telpas revitalizāciju, vienlaikus ir jānodrošina arī atbalsta instrumenti. Līdzšinējā pieredze liecina, ka pašvaldības, kas iesaistās un palīdz apzināt vietējos, neapdzīvotos īpašumus, pieredz vislielāko iedzīvotāju pieplūdumu savās teritorijās. Tāpat arī infrastruktūras, kas skar iedzīvotāju mobilitātes, komunikācijas un pakalpojumu pieejamību, ir jāturpina risināt, meklējot inovatīvus, laukiem un konkrētajām vietām pielāgotus risinājumus, lai lauki kā kvalitatīva dzīvesvieta būtu pieejama gan esošajiem lauku iedzīvotājiem, gan tiem, kas apsver pārcelšanos uz laukiem.
Diskusijas ierakstu var noskatīties šeit. https://saite.lv/iAojh
Pievienoties Jaunienācēji laukos grupa Facebook: https://www.facebook.com/groups/jaunienaceji
