Šī gada 16. – 18. jūnijā Stāmerienā, Gulbenes novadā klātienē un virtuāli pulcējās Kopienu parlamenta dalībnieki – vairāki simti lauku kopienu pārstāvji un reģionu attīstībā iesaistītie. Parlamenta darba grupu un pieredzes apmaiņas sesijās un diskusijās tika izvirzīti priekšlikumi lauku attīstībai turpmākajiem diviem gadiem ar mērķi turpināt veidot laukus kā stipru, dzīvu, viedu un zaļu telpu Latvijas kartē. Izstrādātajā rezolūcijā izvirzītas turpmākās rīcības ekonomikas dažādošanai, dzīvošanai pievilcīgas vides veidošanai, digitālo kompetenču un infrastruktūras attīstībai, kvalitatīvai iedzīvotāju iesaistei lēmumu pieņemšanā pašvaldībās un ilgtspējīgai pieejai pārtikas apritei un enerģijas ražošanai.
Lai lauki būtu stipri, Kopienu parlamenta dalībnieki izceļ saliedētu vietējo kopienu nozīmību, kā arī nevalstiskā sektora spēju rast inovatīvus risinājumus arvien jauniem izaicinājumiem, piemēram, Covid-19 pandēmijas radītajai ietekmei. Turpinot stiprināt demokrātiskās vērtības, turpmāk jāpievērš uzmanība iedzīvotāju tiesībām iesaistīties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot dažādām iedzīvotāju iespējām pielāgotus instrumentus un sekmējot līdzdalības kompetenču celšanu. Lai mazinātu reģionu sociālekonomisko nevienlīdzību, finanšu ieguldījumi ir jāveido apzinoties katras vietas unikalitāti un līdzekļus mērķtiecīgi virzot uz konkrēto vietu vajadzību risināšanu.
Dzīvas lauku telpas priekšnosacījums ir kvalitatīvu dzīvesvietu pieejamība un ekonomikas dažādošana, spēcinot uzņēmējdarbības formas ārpus primārā sektora. Jārada vide, kurā iedzīvotāji, tai skaitā jaunieši, var realizēt savu potenciālu un piepildīt sociālekonomiskas vajadzības.
Viedos laukus īsteno, izstrādājot kopienu attīstības plānu ciema līmenī, balstoties uz vietējās kopienas vērtībām, zināšanām, vajadzībām un pieredzi. Turpmāk vietēja līmeņa plāniem ir jākļūst par neatņemamu daļu pašvaldību attīstības programmu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā. Tāpat būtiska ir platjoslas infrastruktūras pieejamība un kvalitāte, iedzīvotāju digitālā pratība un publisko pakalpojumu pieejamība.
Līdziesaistoties globālo klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu risināšanā, Latvijas lauki var kļūt par būtisku zaļo pārmaiņu un inovāciju nesējiem. Tālab jāstrādā pie ilgtspējīgu un stratēģisku pārtikas sistēmu spēcināšanas, veicinot patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīviem vietējās izcelsmes produktiem. Vienlīdz svarīgi ir apzināt, popularizēt un sekmēt individuālas un kopienu radītās atjaunojamās enerģijas prakses.
Kopienu parlamenta ietvaros tika gūts apliecinājums, ka enerģisku vietējo kopienu, viedo ciemu, jaunienācēju, uzņēmēju, pašvaldību un lauku entuziastu īstenotās vietējās iniciatīvas, rodot jaunas pieejas un risinājumus lauku vides sakārtošanai un sociālekonomisko apstākļu uzlabošanai, ir spēcīgs pamats Latvijas lauku dzīvotspējai. Kopienu parlamenta rezolūcija turpmākos divus gadus ne tikai kalpos par ceļa rādītāju lauku attīstībā iesaistītajiem, bet arī tiks iekļauta Konferences par Eiropas nākotni diskusiju rezultātos. Latvijas Lauku kopienu parlaments notiek reizi divos gados un tā mērķis ir kopīgi rast veiksmīgus risinājumus, kā arī jaunas iespējas lauku attīstībai, veicinot dažādu iesaistīto pušu sadarbību vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā. Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstās un līdzvērtīgu diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem. Tajā piedalīties tika aicināts ikviens, kurš ir ieinteresēts aktīvi līdzdarboties kvalitatīvas un dzīvotspējīgas lauku vides veidošanā.
5. Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcija
STIPRI lauki
Veidot saliedētas kopienas, kas balstās uz savstarpējo uzticību un sadarbību, apzinoties kopīgās vērtības, savas vietas identitāti un unikalitāti lokālā, nacionālā un globālā līmenī.
Apzināties lauku kopienu un nevalstiskā sektora demonstrēto spēju elastīgi reaģēt uz Covid 19 pandēmijas izraisītajiem riskiem un kapacitāti rast daudzveidīgus inovatīvus risinājumus. Turpmākajās rīcībpolitikās veidot mērķtiecīgu un sistemātisku atbalstu jauno iniciatīvu un prakšu iedzīvināšanai ilgtermiņā, sekmējot kopienu noturību un līderību.
Tiesiskajā regulējumā nostiprināt katra indivīda, jo īpaši iedzīvotāju skaita ziņā mazajās un/vai attālajās lauku teritorijās, līdzdalības iespējas pašvaldībās, kā piemēram, vienlīdzīgas iespējas argumentēt un sekot lēmumu pieņemšanas procesam.
Informēt un izglītot vietējos iedzīvotājus par viņu līdzdalības iespējām. Veidot atbalstošu vidi, kas iedrošina kopienas apzināties savu potenciālu, un paplašināt (vietējām) vajadzībām atbilstošus un pieejamus līdzdalības instrumentus, kas pieejami gan digitāli, gan klātienē.
Mazināt reģionu sociālekonomisko nevienlīdzību, finanšu instrumentu izstrādē, sadalē un izlietojumā, ņemot vērā lauku telpas unikalitāti, un nodrošinot mērķtiecīgus un vietējās vajadzībās balstītus ieguldījumus lauku iedzīvotāju, kopienu un teritoriju stiprināšanai. Plānot atbalsta instrumentus, kas ietver politiku sinerģijas un starpnozaru sadarbību, multifondu pieeju un vienkāršotas administratīvās procedūras.
DZĪVI lauki
Pārskatīt mājokļu politiku, veidojot valsts un pašvaldību atbalsta programmas kvalitatīvas dzīvesvietas nodrošinājumam laukos, kā piemēram, nodrošināt finanšu pieejamību zemes un mājokļa iegādei, renovācijai, īpašumtiesību sakārtošanai un citiem jautājumiem.
Atbalsts lauku ekonomikas dažādošanai, spēcinot arī uzņēmējdarbības formas ārpus primārā sektora, tai skaitā attālinātā darba un koprades telpu iespējas. Stimulēt strukturālas pārmaiņas lauku ekonomikā, īstenojot atbalsta programmas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, īpaši uzņēmējdarbību, kas stimulē jauniešu nodarbinātību un nodrošina pakalpojumus sociālekonomiski atstumtajām sabiedrības grupām, kā arī attālās un iedzīvotāju skaita ziņā mazās teritorijās.
VIEDI lauki
Atzīt vietēju iniciatīvu – viedo ciemu – nozīmīgumu un stimulēt mērķtiecīgu kopienu mobilizēšanos un sadarbību, veicinot sociālo un tehnoloģisko inovāciju ienākšanu un izmantošanu lauku reģionos. Īstenot vērtībās, zināšanās, pieredzē un vajadzībās balstītu kopienas attīstības plānošanu ciema līmenī, to iekļaujot arī pašvaldību attīstības programmu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā. Kopienu spēcinošām un vietu attīstību sekmējošām iniciatīvām paredzēt atbalstu kā pašvaldību, tā arī valsts mērogā.
Nodrošināt kvalitatīvas komunikācijas infrastruktūras pieejamību ārpus lielajām pilsētām. Apzināt digitālo pratību lauku reģionos un nodrošināt nepieciešamo atbalstu, t. sk. mācībspēkus un mentorus kompetenču pilnveidošanai. Nodrošināt vienlīdzīgu publisko un privāto e-pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, veicot nepieciešamos pielāgojumus to pieejamībai lauku iedzīvotājiem.
ZAĻI lauki
Attīstīt un stiprināt ilgtspējīgu un stratēģisku pārtikas sistēmu Latvijā, atbalstot vietējo ražotāju sadarbību un piekļuvi vietējam tirgum un patērētājiem. Stimulēt īsās pārtikas ķēdes un lokālās iniciatīvas vietējās pārtikas apritē, kā arī veicināt patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīviem vietējās izcelsmes produktiem. Apzināt, popularizēt un sekmēt individuālas un kopienu radītās atjaunojamās enerģijas prakses, ieskaitot pētniecības un praktisko darbību sinerģijas stiprināšanu, virzoties uz efektīvu un neatkarīgu alternatīvas enerģijas ražošanu vietējam patēriņam.
Kontaktinformācija
Artis Krists Mednis, Latvijas Lauku forums
Tālruņa numurs: +371 28855427
E-pasta adrese: info@laukuforums.lv
5. Latvijas Lauku kopienu parlamentu rīko biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību un biedrību “SATEKA”. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Kopienu parlamenta diskusijas ir daļa no Konferences par Eiropas nākotni un tās atbalsta Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.