Kandavas un kaimiņu novadi | 17. un 18. jūnijs, 2017
Biedrība “Kandavas partnerība” kopā ar “Latvijas Lauku forumu”, Kandavas novada pašvaldību un kolēģiem no kaimiņu novadiem, ir sarūpējusi iespēju Lauku kopienu parlamenta dalībniekiem pirms došanās mājup pavadīt laiku kopā, un vienlaikus piedzīvot un izjust Kurzemes iedvesmojošās lauku iedzīvotāju nodarbes, radītās vietas, procesus un pašus cilvēkus ar saviem stāstiem.
Lejuplādēt dokumentu ar pieredzes braucienu aprakstiem vari te:
Parlamenta 2.DIENA – 16. JŪNIJS, piektdiena
NO 18:00 KANDAVAS VAKARS
Piesātinātā vakarā būs iespējams nobaudīt ozolzīļu kafiju un uzkodas Kandavas muzeja traktierī, vērot kino, izbaudīt muzeja programmu un izstādes, iemēģināt roku Amatniecības centrā, kā arī nobaudīt tēju un našķus muzeja pagalmā.
 |  |
Parlamenta 3.DIENA – 17. JŪNIJS, sestdiena
Līdz 14.00 sesija “Visai Latvijai jĀdzīvo!” un kopbilde pie Kandavas zīļuka
13.30 – 15.00 pieredzes izziņa Nr. 1 “ACIS DARBA IZBIJĀS, ROKAS DARĪJA BRĪNUMUS”
Amatniecība un rokdarbu veidošana jau daudzu gadu garumā ir kļuvusi ne tikai par cienījumu, latvisku un nozīmīgu nodarbi, bet arī par radošu, modernu un mūsdienīgu brīvā laika pavadīšanas vai profesionālu darbības jomu! Viesosimies Kandavas novada muzejā – Kurzemes Rokdarbnieku saietā – ielūkosimies izstādēs un radošajās darbnīcās, varēsim iepazīties ar rokdarbniekiem un nopirkt viņu brīnumdarbus
15.00 – 19.30 pieredzes brauciens Nr. 2a “LAUKU MĀJAS KANDAVAS NOVADĀ”
LAUKU MĀJA “INDĀNI”
Saimniecība piedāvā ne vien mājdzīvnieku kopšanu un lauku pirtiņu, bet arī seno darba rīku izstādi. Šeit ir filmēta Latvijas – Austrijas kopražojuma mākslas filma “Mazie laupītāji”, kā arī TV šovi – Lauku sēta, Latvijas princeses, Latvijas garšas meklējumi, Sirmā ēdienkaratē, Gandrīz ideālas vakariņas, u.c. Saimniece Signe Ezeriņa mūs personīgi iepazīstinās ar savu saimniecību.
 |  |
LAUKU MĀJA “KANGARI”
„Kangari” atrodas pašā Kurzemes vidū. Pašā Kurzemes vidū Kandavas novadā ir lauku mājas “Kangari”. “Kangari” ir vairākkārt ieguvuši sakoptākās sētas titulu Kandavas novadā un 2013.gadā bija viena no lauku sētām, kas saņēma valsts prezidenta atzinības rakstu par skaistāko lauku sētu Latvijā. “Kangaros” no pašu audzētiem augļiem un ogām jau 9 gadus ražo garšīgus un veselīgu kārumus un našķus – žāvētus augļu un ogas, ievārījumus, sīrupus, čatnijus. Saimniecībā atrodas vīngliemežu ferma. Saimniece Antra Gaisa mūs iepazīstinās ar savu saimniecību, kā arī būs vakariņas un vīngliemežu degustācija.
 |  |  |
15.00 – 19.30 pieredzes brauciens Nr. 2b “LAUKU LABUMI ABAVAS IELEJĀ”
Izbraukšana: plkst.15.30 no TIC laukuma. Dalības maksa – 8EUR
SKATU LAUKUMS GREIĻU KALNĀ
Lielceļa malā starp Kandavu un Sabili. Pretī Imulas un Amulas upju ietekām Abavā. Tur tradicionāli vienmēr ir bijusi skatu platforma, no kuras paveras tieši Abavas senlejai raksturīga ainava- mozaīkveida lauki, upes ieleja un plašums.Uzkāpjam skatu laukumā un paveramies uz Abavas ieleju.
 |  |
ZEMNIEKU SAIMNIECĪBA “DRUBAZAS”
Saimniecība atrodas netālu no tūristu iecienītās Sabiles, Abavas ielejas dabas parka teritorijā. Saimniecības piedāvājumā ietilpst pastaiga gida pavadībā pa 2 km garo “Drubazu” botānikas taku, iespēja apskatīt savvaļas govis, kas visu gadu ganās aplokos, kā arī Vizināšanās pa trošu ceļiem pāri Abavai. Ģimene saimniecībā iekopusi pati savu vīnogu dārzu. Šeit top garšīgi ķiršu, aveņu, ķirbju, upeņu un vīnogu vīni. Saimnieki Andris un Smaida Dzērves mūs iepazīstinās ar savu saimniecību. Pašražoto vīnu degustācija ar kazas sieru Lielceļa malā starp Kandavu un Sabili. Pretī Imulas un Amulas upju ietekām Abavā. Tur tradicionāli vienmēr ir bijusi skatu platforma, no kuras paveras tieši Abavas senlejai raksturīga ainava- mozaīkveida lauki, upes ieleja un plašums. Uzkāpjam skatu laukumā un paveramies uz Abavas ieleju.
 |  |
KOKA ROTAĻLIETU MUZEJS
Mākslinieks, mākslas pedagogs Andris Millers atvēra savu privāto koka rotaļlietu muzeju. Andris ir amatnieks šī jēdziena dziļākajā izpratnē. Koks kā izcils materiāls praktiskām un radošām izpausmēm, dabiskums vides veidošanā, roku darba vērtība — par to ir Andra Millera stāsts. Dižais mūra nams, kura otrajā stāvā ir plaša koka rotaļlietu ekspozīcija un pagalmā var apbrīnot nekur citur neieraugāmus braucamrīkus, ir pašā pilsētas centrā. Tūrists nemaz nevar neieraudzīt lielo muzeja uzrakstu un negribēt tajā ieiet. Te var iestigt ļoti ilgi un pēc tam mājās citādām acīm palūkoties uz krāmos nolikto bērnības šūpuļzirdziņu vai koka spēļlietiņu, kurai ir nevis spilgta plastmasas nieka bezvērtība, bet sava biogrāfija.
To, ka Andris spēj pārsteigt, ne tikai vietējie labi zina. Uguns skulptūras veidot viņš Sabiles pusē sāka pirmais, šādu muzeju ierīkot — pragmatisks uzņēmējs pat nepamēģinātu; viņš ir viens no stutēm Vīna svētku sagatavotāju komandā, ilggadējs aktieris vietējā amatierteātrī. Muzeja saimnieks Andris Millers izstāstīs mums visu “par… ap… kāpēc…” koka rotaļlietām.
 |  |
SABILES VĪNA KALNS
Sabiles Vīna kalnu pilnīgi noteikti var uzskatīt par Sabiles simbolu. Arī Sabiles pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīna kalns ir unikāls ar to, ka ir ticis ierakstīts Pasaules Ginesa Rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem atrodošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 m augstumā virs pilsētas un Abavas upes līmeņa. Kopējā dārza platība – 1,5 ha. 2 Vīna kalnā regulāri tiek papildināti vīnogulāju stādījumi: te aug aptuveni 15 dažādu šķirņu vīnogulāju, pavisam aptuveni 650 stādu. Vīna kalnā aug arī tādi eksotiski augi kā persiki, aprikozes, valrieksti. Kandavas novada Kultūras pārvaldes vadītāja un aktīva Sabiles iedzīvotāja Ziedīte Začeste mums pastāstīs par Sabiles Vīna kalnu. Uzkāpjam tajā un baudām skaisto skatu un mazas vakariņas.
 |  |
20:00 Koncerts “Trīs Olgas”.
Kandavas estrādē “Ozolāji”, https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/57301
17.jūnijs plkst.23.00 – 18.jūnijs plkst.3.00
Pieredzes brauciens Nr. 3 “ABAVA UN SAJŪTAS NAKTĪ”
Izbraukšana: pēc koncerta plkst.22.45 no TIC laukuma. Dalības maksa – 15EURBRAUCIENS PA PLOSTA PA ABAVAS UPI
Brauciens ar plostu pa Abavas upi no Sabiles līdz Abavas rumbai. Abava ir Ventas labā krasta pieteka un ir 7. garākā upe Latvijā – 129 km gara. Senos laikos Abavas ūdeņos kristīja bērnus, jo upe tika uzskatīta par svētupi. Kurzemē vēl nebijis piedzīvojums – izbrauciens ar motorizētu plostu. Maršruts: Sabile – Abavas rumba – Sabile.
Uz plosta – patīkamā gaisotnē ar MUZIKĀLU PAVADĪJUMU izbaudīsim dažādas skaņas un varēsim tikai nojaust Abavas upes burvību un skaistumu.
 |  |
ABAVAS RUMBA
Izkāpjam no plosta un izbaudām un sajūtam ūdenskritumu, un mazliet izvingrināmies tur esošajā Atpūtas laukumā. Abavas rumba ir Abavas upes ūdenskritums, kas ir unikāls un ļoti skaists Latvijas dabas objekts. Abavas rumba ir vairāku pakāpju ūdenskritums, kas izveidojies Abavas straumei plūstot pāri dolomīta slieksnim. Ūdenskritums ir 35m plats un aptuveni 1m augsts. Ūdens dziļums ap ūdenskritumu nav liels, tāpēc tas ir lieliski piemērots maziem bērniem un ūdens pastaigām. Atpakaļ pa Abavas upi uz Sabili.
 |  |
Parlamenta 4.DIENA – 18. JŪNIJS, svētdiena
Pieredzes brauciens Nr. 4a “Tūre līdz AIZPUTEI”
Izbraukšana: pēc brīvas izvēles
Ieteicamais Maršruts: Kandava – Greiļu kalns – Sabile – Kuldīga – Aizpute – mīļās mājas
SKATU LAUKUMS GREIĻU KALNĀ
Braucot no Kandavas un Sabili, ceļa labajā pusē izveidots stāvlaukums, no kura ved kāpnes uz skatu laukumu Abavas senlejas augstākās vietas – Greiļu kalna nogāzē. No tās paveras viens no labākajiem senlejas skatiem ar pļavu un mežu mozaīku. Ainavu bagātina otrā senlejas pusē esošās Imulas un Amulas ielejas.
 |  |
ROTKAĻA DARBNĪCA –
Ventspils iela 20, Sabile
Jau vairākus gadus Latvijas amatniecības kameras diplomēts meistars rotkaļa amatā Harijs Jaunzems, pētot arheoloģisko atradumu materiālus un publikācijas par vēsturi un kultūru, izzina un atdarina senās, dzelzs laikmeta rotas, atlej un kaļ bronzā mūsu tautas svētzīmes. Lai izskaustu ļauno un ieviestu labo, latvietis izrakstīja visu savu apkārtni ar svētzīmēm – auda, grieza, cirta un iekala tās rotās. Harija Jaunzema darinātās rotas veicina mūsu kultūras un vēstures izpratni, tautisko jušanu un spriešanu.
VENTAS RUMBA
Kuldīga, (GPS N 56° 58.078 E 021° 58.738); autostāvvieta (GPS N 56° 58.235 E 021° 58.834)
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā – 249 m, dabisks ūdenskritums, ap kuru izveidojušās virkne leģendu un vēsturisku notikumu. Hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ uz rumbas Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā. Ūdenskrituma patieso skaistumu var novērtēt, veltot tam vismaz desmit – piecpadsmit minūtes un noejot pie tā vienā vai otrā krastā.
 |  |
SENAIS ĶIEĢEĻU VELVJU TILTS PĀR VENTU – Kuldīga, (GPS N 56° 58.202 E 021° 58.644Kuldīgas lepnums – viens no garākajiem ķieģeļu velvju tiltiem Eiropā – celts 1874. gadā pēc cara laika ceļa kustības standartiem, 500 pēdu garš, 36 pēdu plats, lai varētu izmainīties pretimbraucošas karietes. Diennakts tumšajā laikā tilts tiek izteiksmīgi izgaismots.
ALEKŠUPĪTES ŪDENSKRITUMS – Kuldīga, (GPS N 56° 58.202 E 021° 58.511).)Šobrīd augstākais (4,15 m) ūdenskritums Latvijā atrodas netālu no Alekšupītes ietekas Ventā. Pirms ūdenskrituma savulaik pils dzirnavu vajadzībām ierīkots aizsprosts ar slūžām.
 |  |
PILSĒTAS DĀRZS
Kuldīga, (GPS N 56° 58.11504 E 021° 58.52700)
Atrodas senākajā Kuldīgas daļā, bijušās Livonijas ordeņa un vēlākās Kurzemes hercogu rezidences vietā. Šeit atjaunota ūdenskrātuve ar strūklaku, izveidoti gājēju celiņi, izbūvēta lapene un skatu laukumi. Nedēļas nogalēs vasarā te var skatīties brīvdabas kino. Parkā izvietotas 22 tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras.
KAFEJNĪCA “PAGRABIŅŠ”
Baznīcas iela 5, Kuldīga, http://www.pagrabins.lv
 |  |
LĪDZ AIZPUTEI no Kuldīgas ap 40 km !!!
PLKST.16.00 jūs sagaidīs IDEJU MĀJĀ
Katoļu iela 5, Aizpute
IDEJU MĀJU veido un vada jaunieši, tās darbības un aktivitāšu centrā ir jauniešu vajadzības. Pašiem jauniešiem ir iespēja noteikt ko un kā darīt, sniedzot iespēju izvēlēties aktivitātes, kuras patiešām interesē un šķiet aktuālas. Jauniešu IDEJU MĀJA ir vieta aktīvai līdzdalībai, ideju īstenošanai, dziesmu un skaņu ierakstīšanai, kā arī prasmju un iemaņu attīstīšanai.IDEJU MĀJAS mūzikas ierakstu studija piedāvā jauniešiem pilnveidot muzikālās prasmes un ierakstīt savu mūziku profesionālā mūzikas studijā.IDEJU MĀJAS tējnīca ir jauniešu veidota pulcēšanās vieta, kurā iespējams nobaudīt pašu gatavotus karstos dzērienus un uzkodas, piedalīties izglītojošos un kultūras pasākumos un saturīgi pavadīt laiku.
Pieredzes brauciens Nr. 4b “Tūre līdz DUNDAGAI”
Izbraukšana: pēc brīvas izvēles
Ieteicamais Maršruts: Kandava – Dundaga – Šlīteres bāka – Kolkas rags – Ēvažu stāvkrasts – Pūrciema Baltā kāpa – mīļās mājas
no Kandavas LĪDZ DUNDAGAI ap 65 km !
Plkst. 10:30 jūs sagaidīs DUNDAGAS PILĪ
Pils iela 14, Dundaga, koordinātas: 57.51036012596256; 22.356127996924215)
Dundagas pils ir lielākā Ziemeļkurzemē, turklāt labi saglabājusies. Rīgas domkapituls to sāka būvēt 13.gs. vidū, 1434.g. to nopirka Kurzemes bīskaps, bet no 16. līdz 20.gs. tā piederēja muižnieku Maidelu un Ostenzakenu dzimtām. Pils divas reizes nodegusi un vairākkārt pārbūvēta, pēdējo reizi pēc nodedzināšanas 1905.g. Ar pili saistās daudz teiku, no kurām pazīstamākā ir par Zaļo jumpravu. Mūsdienās Dundagas pils ir vērienīgu svētku, kāzu izrīcību, ekskursiju, vietējo gardumu degustāciju, ērtu un lētu naktsmītņu un vēl neizmantotu iespēju un atklājumu vieta. Pilī atrodas arī Mākslas un mūzikas skola.
 |  |
KROKODILS
Skaraiņa betona skulptūra veidota 1995.gadā un ir piemiņas zīme, kas veltīta Dundagas stiprajiem vīriem, un atgādinājums par bijušā dundadznieka Arvīda Blūmentāla – lielā dēkaiņa un krokodilu mednieka – piedzīvojumiem tālajā Austrālijā. Divu tonnu smagā krokodila skulptūra ir Latvijas goda konsula Čikāgā Norberta Klaucēna dāvinājums Dundagai.
ŠLĪTERES BĀKA
Šlītere, Dundagas pag., koordinātas: 57.62856211142479; 22.289156552429176
Tā bija viena no augstākajām ugunīm visā Baltijas jūras piekrastē (vairāk kā 100 m virs jūras līmeņa). Pakāpšanās sanāk diezgan iespaidīga, jo 26 metrus augsto torni vēl papildina Zilo kalnu krauja, kas pie celtnes pamatiem sasniedz 76 m virs jūras līmeņa. No bākas augstumiem var vērot gan Miķeļtorņa, Ovīšu, Kolkas un pat Sāmsalā esošās Sirves raga bākas (pa kreisi no Mazirbes baznīcas). Slaidais Mazirbes baznīcas tornis vīd tepat – aiz Undžavas mežu biežņas, un labi noder arī zvejniekiem un jūrniekiem par orientieri. Zilo kalnu krauja noteikusi vēl vienu īpatnību: neviena no Latvijas bākām neatrodas tik tālu no jūras (5,3 km).
 |  |
KOLKAS BĀKA
Koordinātas: 57.80238014078378; 22.633981343383766
Kolkas bāka ir vienīgā bāka Latvijā, kas būvēta uz mākslīgi veidotas salas. Tā atrodas jūrā, – 5,14 km attālumā no vecās bākas drupām. Salu veidoja no laukakmeņiem, ko pieveda laivās vai ragavās no Kurzemes un Igaunijas. Tās būvi uzsāka 1872.gadā, bet gaismu pagaidu bākas tornī iededza 3 gadus vēlāk. Uz salas uzbūvēja dzīvojamo māju apkalpei un uzstādīja no Parīzes atvestu miglastauri.
KOLKAS RAGS
Koordinātas: 57.75883215118439; 22.604605790252663
Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkas rags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Tā ir vieta, kur vērojama divu «jūru» – atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča – viļņu saduršanās. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl 6 km garumā, un tā muguru jūra apskalo 0,5-3 metru dziļumā. Jūra ap Kolkas raga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka.
 |  |
Vasaras kafejnīca «Divjūriņas» Kolkasragā
Koordinātas: 57.7563508577119222.60022306072233
ĒVAŽU STĀVKRASTS
Koordinātas: 57.67769414863571; 22.56848716365812
Ēvažu stāvkrasts ir devītais augstākais visā Rīgas jūras līča piekrastē. Savos izmēros to pārsniedz vien Jūrkalnes stāvkrasts. Braucot pa Rīgas-Kolkas šoseju, stāvkrasts atrodams pie pašas Slīteres nacionālā parka robežas. No kraujas augšmalas paveras jūras panorāma, savukārt pats stāvkrasts atbilstošos laika apstākļos redzams pat no Kolkas raga smailes. Pa kāpnēm iespējams nokāpt līdz pludmalei, kas spēcīgu vētru laika pazūd viļņos. Takas garums ir 0,3 km.
 |  |
Vasaras kafejnīca pie Ēvažu stāvlaukuma «Smilšu krupīts»
Koordinātas:57.67786050701068; 22.567848797912575
DABAS TAKA “PŪRCIENA BALTĀ KĀPA”
Koordinātas: 57.5763133, 22.6288126
Augstā kāpa (ap 20 m) radusies Litorīnas jūras laikā un saglabā sevī pirms 6000 gadu šeit apmetnēs dzīvojošo cilvēku materiālās kultūras liecības. Arheoloģiskajos izrakumos atrastas tūkstošiem gadu vecas neolīta laikmeta māla figūriņas. Šeit atrasta pirmā akmens laikmeta apmetne Latvijas ziemeļrietumu piekrastē .Kā liecina arheoloģiskie pētījumi, plašo kāpu grēdu, kas atrodas 300 – 600 m attālumā no jūras, par savu dzīvesvietu izmantojuši akmens laikmeta zvejnieki, kuru galvenais iztikas avots bija jūras veltes. Gar kāpas pakāji plūst nelielā Pilsupīte.
Uz tikšanos 3.Latvijas Lauku kopienu parlamentā!