4. Eiropas Lauku Parlaments notika 2019. gada 6. – 9. novembrī Kandasā, Spānijā. Tajā piedalījās 335 delegāti, kas pārstāvēja 38 Eiropas valstis, tostarp lauku teritoriju iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, pētnieki, politikas veidotāji un Eiropas Savienības institūciju pārstāvji. Pirms tam, no  4. līdz 6. novembrim notika 2. Eiropas Lauku jauniešu parlaments, kurā pulcējās 70 jauni profesionāļi delegāti no 16 valstīm, lai kopā dalītos pieredzē un strādātu pie rīcību izstrādes lauku attīstības nākotnei. Eiropas Lauku jauniešu parlaments izstrādāja deklarāciju ar 10 rīcībām par steidzamākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jauni iedzīvotāji Eiropā. Daudzveidīgie un interaktīvie pasākumi, daudzās iedvesmojošās sarunas, semināri, pieredzes vizītes, viedokļu un ideju “tirgi” atspoguļoja lauku iedzīvotāju, lauku attīstības entuziastu viņu organizāciju pozitīvo enerģiju un aizraušanos.

Eiropas Lauku Parlaments ir unikāla partnerība starp 41 nacionālās pilsoniskās sabiedrības organizāciju un 6 Eiropas mēroga darbības tīkliem, kuri strādā, sekmējot lauku attīstīstību un dzīves kvalitāti. Partnerība aptver lielāko daļu Eiropas, sākot no Islandes līdz Turcijai un no Portugāles līdz Ukrainai, ar plašu ikdienas darbu ikkatrā no valstīm ar ciematu un kopienu jautājumiem.

Pēc diskusijām par esošo situāciju un aktualitātēm Eiropā 4. Eiropas Lauku parlamenta dalībnieki 9. novembrī apstiprināja Kandas lauku pilsoniskās sabiedrības deklarāciju. Kāda ir politiskā un ekonomiskā cena, kas jāmaksā par cilvēku aizbraukšanu, izceļošanu un pieaugošo populismu? Vai valstu valdības un Eiropas Savienība ir pārāk piesaistīta izaugsmes domāšanai sasaistē ar pilsētu un metroloļu attīstības scenāriju īstenošanu? Vai nozaru domāšana, programme izstrāde, vadība un finansēšana ir labākais risinājums kopienām un ekonomikai lauku telpā?

Lauku pilsoniskās sabiedrības deklarācijā tiek rosināts rīkoties partnerībā, izveidojot “īstu” lauku attīstības darba kārtību 2021. – 2027. gadam, atzīstot lauku teritoriju būtisko nozīmi, vienlaikus paredzot iespēju elastīgiem, decentralizētiem, teritoriāli un uz vietas balstītiem risinājumiem, kur visas ieinteresētās personas sadarbojas kopīgā labuma labā. Stratēģiskajos, ekonomiskajos, vides un sociālajos plānos ir jāņem vērā atšķirīgā lauku realitāte un situācijas pasliktināšanās. Mums ir jābūt gataviem efektīvāk risināt esošās un gaidāmās problēmas, piemēram, novecošanās, sociālā atstumtība, imigrācija, izceļošana, pārtikas pieejamība, vide un klimata pārmaiņas. Jaunas tehnoloģijas un komunikācijas infastruktūra sniedz papildu iespējas, taču Eiropā tās ir un būs nevienlīdzīgas.

Uzrunājot 4. Eiropas Lauku parlamenta dalībnieku, Mihails Dumitru, Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta vietnieks, apliecināja Eiropas Lauku parlamenta nozīmību, apvienojot tik daudzas valstis un cilvēkus visā Eiropā ar kopīgu mērķi pašaizliedzīgi strādāt mūsu lauku teritoriju attīstībai. Jaunajai Eiropas Komisijas sastāvam 2019. – 2024. gadā ir jāizstrādā jaunu ilgtermiņa redzējums lauku teritorijām un jānodrošina, lai lauku teritoriju vajadzības tiktu īpaši ņemtas vērā valsts stratēģiskajos plānos saskaņā ar jaunā plānošanas perioda Kopējo Lauksaimniecības politiku.

Eiropas Lauku parlamenta partneri ir apņēmušies nodot Eiropas Lauku parlamentā nolemto Eiropas mēroga pārstāvjiem un nacionāla mēroga politikas veidotājiem visā Eiropā.

Papildu informācija

Lauku pilsoniskās sabiedrības deklarācija pievienota pielikumā.

Eiropas Lauku Parlamentu sadarbībā organizē:

Eiropas Lauku Kopienu Alianse                                                        www.ruralcommunities.eu

PREPARE Eiropas Lauku Partnerība                                                 www.preparenetwork.org

Eiropas LEADER asociācija lauku attīstībai ELARD                           www.elard.eu

4. Eiropas Lauku Parlamentā piedalījās pārstāvji no 38 valstīm:

(Eiropas Savienības) Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija.

(ārpus ES) Albānija, Armēnija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Islande, Kosova, Moldova, Serbija, Turcija, Ukraina, Ziemeļmaķedonija.

Eiropas Lauku parlamanta mājaslapas: www.europeanruralparliament.com un www.erp2019.eu