“Apaļais galds” ir sadarbības platforma, kur satikties ZPI ieinteresētajām pusēm, lai apmainītos ar atšķirīgām pieredzēm, zināšanām, redzējumu un jaunāko informāciju. Tikšanās mērķis ir identificēt problēmjautājumus un rast risinājumus ZPI uzlabošanai noteiktā teritorijā. Tas ietver arī vēlmi atbalstīt vietējos ražotājus, pārskatīt pusdienu piedāvājumu izglītības iestādēs, pārtikas piegādes ķēdes caurskatāmības stiprināšanu. “Apaļā galda” koncepts ir pielāgots CITIES2030 pilotteritorijai – Vidzemes reģionā to īsteno Latvijas Lauku forums sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu.
Vidzemes pašvaldībās ir notikušas 4 “Apaļā galda” diskusijas par zaļo publisko pārtikas iepirkumu (ZPI), pirmajā reizē tiekoties Siguldas, Valmieras un Cēsu novadu ieinteresētajām pusēm, otrajā reizē Smiltenes, Gulbenes un Alūksnes novadu pārstāvjiem, trešajā notika diskusijas starp Limbažu, Saulkrastu un Valkas novadu ieinteresētajām pusēm, savukārt ceturtajā – Ogres, Madonas un Varakļānu novadu pārstāvjiem. Uz sarunām tika aicināti pašvaldību iepirkuma speciālisti, zemnieki, izglītības iestāžu ēdinātāji un skolu pilnvarotie, vietējo rīcības grupu pārstāvji un nozarē iesaistītie. Tikšanās fokuss bija ZPI kā instruments īso pārtikas piegādes ķēžu veicināšanai, tādējādi sniedzot atbalstu vietējiem zemniekiem un pārtikas produktu pārstrādātājiem un nodrošinot skolēnu un bērnu maltītē vairāk vietējo augļu, dārzeņu un citu pārtikas produktu.
Notikušie pasākumi ļāvuši izdarīt svarīgus secinājumus. Domu apmaiņu dalībnieki uzsvēra, ka: (1) sistemātiskai savstarpējai visu iesaistīto pušu komunikācijai ir izšķiroša loma īso pārtikas ķēžu veicināšanā; (2) mazo ražotāju kapacitāte ir ierobežota, un viens no risinājumiem būtu mazo kooperatīvu dibināšana; (3) vietējo ražotāju atbalsts ZPI ir svarīgs teritorijas ekonomikas stiprinātājs, taču likumdošana ierobežo tā pilnvērtīgu izmantošanu; (4) izmaiņām pārtikas sistēmā jābūt ilgtspējīgām, tajā ietverot gan bērnu, gan iepirkumu speciālistu un skolu pavāru izglītošanu u.c.
Papildus tam Latvijas Lauku forums februārī ir iniciējis sistemātiskas tikšanās politikas veidotājiem un uzraugošajām institūcijām, lai apmainītos ar jaunāko informāciju likumdošanā, praksēm, datiem, un pieredzēm saistībā ar ZPI. Pasākumā tika minēts, ka (1) vietējo ražotāju atbalstam nav draudzīga iepirkumu centralizācija; (2) izaicinājums ir nepietiekamais iepirkumu speciālistu daudzums pašvaldībās; (3) nepieciešams veicināt kooperāciju starp zemniekiem un pārtikas ražotājiem gan piegādes risinājumos, gan iepirkumu sagatavošanā, gan apjomu nodrošināšanā; (4) nepieciešams organizēt apmācības iepirkumu speciālistiem iepirkumu dokumentācijas sagatavošanai, kā arī piegādātājiem EIS sistēmas izmantošanai un pieteikumu sagatavošanai iepirkumam; (6) nepieciešama aktīvāka un regulāra informācijas aprite starp ZPI procesā iesaistītajiem (tajā skaitā NVO, valsts institūcijas, pašvaldības, eksperti un speciālisti u.c.); (7) svarīga ZPI Domnīcas izveide kā platforma informācijas apritei un mērķtiecīgai ZPI uzlabošanai.
Visu ieinteresēto pušu iekļaujoša un mērķtiecīgi virzīta komunikācija ir atslēga pārtikas ZPI izaicinājumu identificēšanai, izpratnei un kopīgai iespējamo risinājumu rašanai, lai vietējais produkts nonāktu uz skolu galdiem.
Projekts “CITIES2030” ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101000640.
