Apvienojot dažādus skatu punktus un pieredzes, esošās labās prakses un identificētos izaicinājumus, 17. jūnijā 5. Latvijas Lauku kopienu parlamenta ietvaros, norisinājās diskusiju sesija ar mērķi izstrādāt priekšlikumus rīcībai – nākamo divu gadu ceļa kartei visiem lauku attīstībā iesaistītajiem. Turpinājumā piedāvājam ieskatīties diskusiju rezultātos, kas jau nodoti iedzīvināšanai Latvijas lauku attīsības virzīšanai ar 5. Latvijas Lauku kopienu parlamenta rezolūcijas palīdzību, kā arī Eiropas līmeņa platformai “Konference par Eiropas nākotni”.
Draugi, būs labi: burāšanas skola pandēmijas viļņos
Dalībnieki diskutēja par NVO, kopienu, pašvaldību un valsts spēju reāģēt uz Covid-19 pandēmijas radītājiem izaicinājumiem Latvijā un spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Pasākumā kā eksperti piedalījās: Inese Vaivare, Brīvprātīgo kustība vieglipalīdzēt un Santa Bērziņa, Latvijas Bankas ekonomiste, Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja.
Diskusiju būtiskākie secinājumi:
– Pieaug globālo kompetenču loma – nepieciešami digitālie risinājumi, digitālo prasmju uzlabošana.
– Jāturpina aktīvāka informēšana par dažādu paaudžu mūžizglītības vajadzībām, iespējām un iesaisti tajā.
– Jānodrošina vismaz viena brīvprātīgā cilvēka dalība civilās aizsardzības komisijā.
– Jāmeklē dažādi komunikācijas veidi, ne tikai “e-vide”, bet arī citi, saziņai ar iedzīvotājiem.
– Nepieciešamas sabiedrības līdzdalības vadlīnijas.
– Jāveido droša informācijas telpa, kas nodrošina ātru informācijas apriti un reaģēšanu uz dezinformāciju.
– Atvērtība jaunajām pieejām un risinājumiem.
– Jāaktivizē brīvprātīgās kustības, veidot jaunas sadarbības formas, t.sk., neformālas grupas.
– Jāuzlabo valsts un pašvaldību komunikācija ar iedzīvotājiem (gan jauniešiem, gan cilvēkiem gados), aktuālo jautājumu risināšanā jānodrošina lielāka iedzīvotāju iesaiste.
– Jāveicina savstarpējā uzticēšanās sabiedrībā, kas iekļauj efektīvu komunikācijas veidošanu, dažādu komunikācijas formu izmantošanu un atgriezeniskās saites uzturēšanu.
Pasākuma definētā rīcība turpmākajiem diviem gadiem:
Apzināties lauku kopienu un nevalstiskā sektora demonstrēto spēju elastīgi reaģēt uz Covid 19 pandēmijas izraisītajiem riskiem un kapacitāti rast daudzveidīgus inovatīvus risinājumus. Turpmākajās rīcībpolitikās veidot mērķtiecīgu un sistemātisku atbalstu jauno prakšu un iniciatīvu iedzīvināšanai un nostiprināšanai ilgtermiņā.
Digitālā realitāte laukos: platjoslas mērīšana
Darba grupas dalībnieki diskutēja par komunikāciju infrastruktūras pieejamību ārpus lielajām pilsētām, apvienojot dažādus skatpunktus un pieredzes, iepazīstot labās prakses un izaicinājumus, kā arī izstrādājot priekšlikumus turpmākajai rīcībai. Pasākumā kā eksperti piedalījās: Ina Gudele, Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja un Krista Andersone-Krūmiņa, Koprades telpas CoLabora Lielvārde pārstāve.
Diskusiju būtiskākie secinājumi:
– Trūkst aktuālas informācijas, ir svarīgi nodrošināt informāciju un komunikāciju, lai informācija nokļūst pie auditorijas laicīgi un ir aktuāla.
– Nepieciešama koprades telpa ar interneta pieejamību – apmācībām, mācībām, sadarbībām u.t.t., kas vienlaikus veicina arī sabiedrības tīklošanos, socializēšanos; rada kopējas aktivitātes, produktus, vīziju par kopēju attīstību.
– Pašvaldībām un reģionālajām nevalstiskajām organizācijām jāiesaistās, lai pārliecinātu zemes īpašniekus atļaut savā teritorijā ierīkot torņus (zeme torņu uzstādīšanai ir būtiska problēma, jo ne visur ir pieejama pašvaldības zeme).
– Ir jāattīsta mobilitāte starp ciemiem, jāstiprina spēja sadarboties dažādām ministrijām, dažādām jomām, lai veicinātu gan koprades telpu visplašākajā izpratnē. Nepieciešams radīt pozitīvu vidi pakalpojuma sniedzējiem un valsts līmenī nodrošināt mobilitāti.
– Jāveicina, lai labi sakari ir visiem, arī mazos un attālos ciemos dzīvojošajiem, piesaistot visus operatorus.
– Nepieciešams uzlabot iedzīvotāju prasmes izmantot pakalpojumus un lietotnes (bibliotēkas ir joprojām nenovērtēts resurss).
Pasākumā definētā rīcība turpmākajiem diviem gadiem:
Nodrošināt kvalitatīvas komunikāciju infrastruktūras pieejamību ārpus lielajām pilsētām. Motivēt iedzīvotājus apgūt digitālās prasmes. Piedāvāt nepieciešamos/ alternatīvos, regulāros, ikdienišķos pakalpojumus un informācijas ieguves iespējas digitālajās platformās. Pielāgot digitālos risinājumus attālinātām teritorijām. Piemērot un nodrošināt dažādām vecuma un prasmju grupām tehnoloģiskos risinājumus. Izmantot laukos jau esošos interneta piekļuves punktus (bibliotēkas, skolas u.c.), aprīkot tos ar jaunām digitālām tehnoloģijām un radīt attīstošas koprades telpas.
Klikšķu un ekrāna džungļi. Digitālo prasmju iznāciens
Sarunas par digitālo prasmju sniegtajām jaunām iespējām, pakalpojumiem un informāciju, apvienojot dažādus skatpunktus un pieredzes, iepazīstot labās prakses un izaicinājumus. Pasākumā kā eksperti piedalījās: Ance Kancere, IT izglītības fonda “START (IT)” projektu vadītāja, programmēšanas, dizaina un tehnoloģiju skolotāja Siguldas pilsētas vidusskolā; Liene Strazdiņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Projektu pārvaldības departamenta Digitālo prasmju veicināšanas projektu nodaļas vadītāja un Sarmīte Mickeviča, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperte IKT jomā.
Diskusiju būtiskākie secinājumi:
– Jāstrādā ar skolēniem un skolotājiem, lai radītu zinošu sabiedrību digitālajā jomā.
– Sekmēt digitālo prasmju apguvi dažādām sabiedrības grupām, izmantojot daudzveidīgus tām pieejamus kanālus.
– Digitālās plaisas mazināšanai, jāsasniedz bērni ar īpašām vajadzībām un mazaizsargātā sabiedrības daļa – jāparedz mērķa finansējums 2021-2027.gadam.
– ES atveseļošanās plānā jāiesaista NVO, pašvaldības u.c. aktīvās puses, kas visprecīzāk pārzina lauku teritoriju vajadzības un iespējas.
– Nepieciešamas digitālās transformācijas pamatnostādnes – plāns 7 gadiem, kas iekļauju digitālo prasmju apgūšanu skolās mācībspējiem un skolēniem, kopienās, kā arī digitālo aģentu apmācības.
– Veicināt zināšanu pārnesi caur vietējām kopienām.
– Popularizēt labos piemērus (īpaši kopienu).
– Iesaistīt IT uzņēmējus kā vieslektorus skolās un bibliotēkās.
– Valstī izstrādāt vienotu digitālo prasmju plānu, kas ietver dažādas mērķa grupas.
– Aktivizēt un iesaistīt vietējos līderus, kas varētu rosināt digitālo prasmju apguvi.
– Stiprināt sadarbību NVO, viedajiem ciemiem.
– Motivēt izmantot digitālo prasmju apmācībai esošās platformas (kā piemēram, www.startdesign.lv https://www.elementsofai.lv/, https://www.startdesign.lv/ u.c.)
Pasākumā definētā rīcība turpmākajiem diviem gadiem:
Veicināt iedzīvotāju digitālo prasmju pašnovērtējumu un izpratni par to praktisko pielietojumu. Digitālās plaisas mazināšanā un zināšanu pārnesē aktīvāk iesaistīt vietējo kopienu – IT jomas profesionāļus un citus digitāli kompetentos, kā arī kopienās veicināt savstarpējo komunikāciju un attīstīt “drauga plecs” kustību. Motivēt iedzīvotājus apgūt digitālās prasmes vai izmantot mentora atbalstu to apguvē, piedāvājot nepieciešamos/ alternatīvos, regulāros/ikdienišķos pakalpojumu un informācijas ieguves iespējas digitālajās platformās. Mazināt bailes izmantot tehnoloģijas.
Īss savienojums pārtikas ķēdē
Diskusijas mērķis bija aktualizēt ilgtspējīgas un drošas pārtikas apriti, iesaistot dažādas puses – vietējos ražotājus, patērētājus un citus dalībniekus diskusijās par to, kā veicināt īsās pārtikas ķēžu iniciatīvas Latvijā. Pasākumā kā eksperti piedalījās: Maija Ušča, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece un Miķelis Grīviņš, Baltic Studies Centre vadošais pētnieks.
Diskusiju būtiskākie secinājumi:
– Pārtikas produktu izcelsmes neskaidrība joprojām ir aktuāla problēma, tomēr cilvēku izvēles kļūst arvien ilgtspējīgākas – veselīgas pārtikas iegāde kļūst arvien populārāka – pieaug apjomi gan individuālā, gan ES līmenī.
– Populāri ir tiešās pirkšanas pulciņi – to skaits gan nepalielinās, bet produktu apjoms pieaug.
– Mazās saimniecības pamatā nodarbojas ar pašapgādi. Latvija ir pirmā Eiropā savvaļas produktu apguvē.
– Būtiskākie izaicinājumi – kā savienot tuvāko zemnieku ar tuvāko patērētāju, kā arī jāmeklē risinājumi norēķinu atvieglošanai, “Groza izveides “vienkāršošanai.
– Jāveido sistēma un ienākumu regularitāte pašam zemniekam (daudzveidīgs piedāvājums no zemnieku un vietējo ražotāju puses, piem. “pārtikas kastes” piedāvājums, kas vienlaikus ir izaicinājums patērētāja elastīgumam – pieņemt to, kas ir).
– Nepieciešama domāšanas un uzvedības maiņa saistībā ar pārtikas iegādi.
– Jāizglīto ne tikai patērētāji, bet arī zemnieki. Trūkst informācijas, kā saimniekot bioloģiski, tas ir izaicinājums visai ES.
– Jāsekmē mazā un vietējā uzņēmējdarbība.
– Ir jāizzina un jāizprot patērētāja vajadzības, vēlmes un iespējas – ko tas sagaida no vietējām sagādes ķēdēm. Jāapzina, kādi ir starptautiskie piemēri – ķēžu grūtības, labās prakses piemēri.
– Jāveido atbalsta programma vietējās produkcijas realizēšanai.
– Jāveicina iesaistīto pušu kopā nākšana, izstrādājot kopīgas vadlīnijas nacionālā līmenī.
– Zaļā iepirkuma prakšu veicināšana.
Pasākumā definētā rīcība turpmākajiem diviem gadiem:
Attīstīt un stiprināt ilgtspējīgu pārtikas sistēmu Latvijā, atbalstot vietējo ražotāju sadarbību un piekļuvi vietējam tirgum un patērētājiem. Stimulēt īsās pārtikas ķēdes un lokālās iniciatīvas vietējās pārtikas apritē un veicināt patērētāju pieprasījumu pēc vietējās izcelsmes produktiem.
Pedāļu mīšana alternatīvās enerģijas ražošanai
Dalībnieki diskutēja par individuāliem un kopienu radītiem atjaunojamās enerģijas avotiem vietējam patēriņam, apzinot labās prakses un izaicinājumus alternatīvās enerģijas ražošanai. Pasākumā kā eksperti piedalījās: Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrija, Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts un Līga Krūmiņa, Biedrības Smiltenei un Latvijai valdes locekle.
Diskusiju būtiskākie secinājumi:
– Nepieciešams popularizēt paraugbiedrību/ paraugsaimniecību/ parauguzņēmumu tīklus, kuri demonstrē, kā var bez ekskluzīva atbalsta veidot dzīvotspējīgi.
– Iesaistīt neitrālus, valsts apmaksātus ekspertus, kas godīgi stāsta un radīta lielu uzticību alternatīvas enerģijas ražošanas iniciatīvām.
– Iesaistīt līderus – energovēstnešus, kuri ap sevi aicina cilvēkus, informē un izglīto tos.
– Politikas veidotājiem jāveido saziņa iedzīvotājiem saprotamā valodā. Jāorganizē apmācības elektriķiem, lai arvien vairāki elektriķi varētu piedāvāt pakalpojumu, lai ir lielāka konkurence un attiecīgi zemāka cena tirgū.
– Subsīdijas kropļo tirgu, tamdēļ jāatrod tāda subsīdiju forma, kas atbalsta AER bez OIK.
– Jāveicina, ka Rīgā dzīvojošie iepērk saules ražoto elektroenerģiju.
– Jāmeklē viensētām izdevīgi enerģijas ražošanas risinājumi.
Pasākumā definētā rīcība turpmākajiem diviem gadiem:
Apzināt, popularizēt un sekmēt individuālas un kopienu radītas atjaunojamās enerģijas prakses, ieskaitot pētniecības, atbalstošas likumdošanas telpas, paraugdemonstrējumu un praktisko darbību sinerģijas stiprināšanu, virzoties uz efektīvu un neatkarīgu alternatīvas enerģijas ražošanu vietējam patēriņam.
Politiku un finanšu ieguldījumu raža. Kādas sēklas vēl jāiepērk?
Sarunas laikā tika diskutēts par lauku filtru politiku izstrādē un Eiropas lauku semestri fondu īstenošanā kā jauniem rīkiem politiku koordinēšanā. Pasākumā kā eksperti piedalījās: Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs un Edgars Šadris, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors.
Diskusiju būtiskākie secinājumi:
– Publiskajiem ieguldījumiem jābūt tur, kur ir tirgus nepilnības. Vienlaikus būtiski izvērtēt ieguldījumu lietderību un radīto ietekmi, kā arī pēc ieguldījumu veikšanas veikt ietekmes novērtējumu.
– Digitālajai savienojamībai nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas komunikācijas infrastruktūras pieejamību visā valsts teritorijā.
– Ieguldījumu plānošanā (jo īpaši pašvaldību līmenī) būtiski veikt balstoties uz esošajām vajadzībām un ilgtermiņa attīstību, nevis apgriezti – no pieejamā budžeta perspektīvas.
– Funkcionālās teritorijas jāveido iekļaujošas un visu apkārtējo teritoriju iekļaujošas, neatstājot „baltās teritorijas”, bet gan sekmējot pilsētu-lauku mijiedarbību.
– Jāuzsāk lauku filtra (rural proofing) pielāgošana, izvērtējot nozaru politiku ietekmi un specifiku uz lauku telpu unikalitāti.
– Būtiski ieguldīt kvalitatīva un pieejama dzīvojamā fonda veidošanā, t.sk. daudzdzīvokļu ēkas laukos.
– Lauku attīstības ieguldījumiem ir jābūt apvienojot dažādus fondus, vienlaikus jo īpaši būtiski paredzēt ELFLA finansējumu arī nelauksaimnieciskajām aktivitātēm un vadošās iestādes kā lauku attīstības politikas virzītājas rīcību koordinējot tās īstenošanu arī starpnozariski nacionālā līmenī.
– Nepieciešamas kvalitatīvas diskusijas un vajadzību identificēšana vietējā – kopienu līmenī, kas jānodod augstāka līmeņa politikas veidotājiem un īstenotājiem, lai tās tiktu pielāgotas arī atbilstoši lauku kopienu vajadzībām.
– Skaidri jāidentificē, kur investīcijas primāri ir virzītas uz kohēzijas sekmēšanu, bet kur uz valsts konkurētspējas sekmēšanu, atbilstoši ieviešot kritērijus un veicot īstenošanu šo mērķu pēc iespējas efektīvākai sasniegšanai.
Pasākumā definētā rīcība turpmākajiem diviem gadiem:
Mazināt reģionu sociālekonomisko nevienlīdzību, finanšu instrumentu izstrādē, sadalē un izlietojumā, ņemot vērā lauku telpas unikalitāti, un nodrošinot mērķtiecīgus un vietējās vajadzībās balstītus ieguldījumus lauku iedzīvotāju, kopienu un teritoriju stiprināšanai. Plānot atbalsta instrumentus, kas ietver politiku sinerģijas un starpnozaru sadarbību, multifondu pieeju un vienkāršotas administratīvās procedūras.