Lai runātu par Eiropas klimata mērķiem un to ietekmi uz lauku iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā, biedrība „Latvijas Lauku forums” 19. martā rīkoja tiešsaistes diskusiju “Zaļā transformācija: no politikas mērķiem pie lauku kopienām un uzņēmējiem” (pieejams ieraksts), uzklausot dažādu jomas ekspertu viedokļus un diskusijā aicinot iesaistīties arī lauku kopienu aktīvos iedzīvotājus un citus interesentus. Šeit atradīsiet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sagatavotās atbildes jautājumiem, kuriem diskusijā nepietika laika.

VIDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJAS ATBILDES

Ko nozīmē „Nodokļu sistēmas zaļināšana”?

Tā ir virzība uz tādu nodokļu sistēmu, kas rada ekonomiskus stimulus izvēlēties videi un klimatam draudzīgus risinājumus, tajā skaitā palīdz piesaistīt privāto investoru līdzekļus Zaļā kursa īstenošanai, piemēram, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kāpinot energoefektivitāti un resursu efektivitāti, atsakoties no fosilajiem energoresursiem u.tml. “Zaļajiem nodokļiem” jābūt vērstiem pret piesārņotāju vai piesārņojošu rīcību, tai pat laikā var sniegt priekšrocības videi un klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Vai ir dati un pētījumi arī reģionālā/novadu „griezumā”, kas pamato Latvijas lielo akcentu uz ēku renovācijām? Piemēram, par esošo ēku stāvokli.

Uz Latvijas enerģētikas sektorā ietilpstošo siltumapgādi  ir jāskatās kā uz sistēmu, kura sastāv no trīs galvenajiem elementiem – avota, tīkliem un patērētāja. Tas, kā šī sistēma darbojas un vai darbojas efektīvi, var pamatot ar sistēmas elementu energoefektivitāti (EE).

Ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 40% no Latvijas energobilances, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti.

VARAM rīcībā nav pieejama informācija, kas pamatotu akcentu uz ēku renovācijām reģionālā griezumā.  Norādām, ka par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija ir Ekonomikas ministrija, līdz ar to detalizētāka informācija novadu griezumā varētu būt pieejama tieši Ekonomikas ministrijai.

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij tiesību aktos ir iekļautas prasības nodrošināt energoresursu racionālu izmantošanu un pārvaldību, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Latvijas enerģētikas politikā ir noteikts, ka energoefektivitāte ir viens no galvenajiem politikas instrumentiem, kas ļauj samazināt izmaksas un, samazinot enerģijas patēriņu,  paaugstina energoapgādes drošuma līmeni. Līdz ar to ir svarīgi arī risināt energoefektivitātes jautājumus ēkās, veicot to renovāciju. Šobrīd saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES Latvijas 2020.gada mērķis ir ikgadējs 3% centrālās valdības ēku platības atjaunošanas mērķis, un Latvija piedāvā šo mērķi turpināt arī periodā līdz 2030.gadam. Periodā līdz 2030.gadam Latvija piedāvā nodrošināt vidējā īpatnējā siltumenerģijas patēriņa ēkās apkurei samazinājumu līdz 120 kWh/m²/gadā.

Domājot par Zaļo transformāciju nākotnē – vai Latvijā tiek plānota sistemātiska degradēto teritoriju sanācija, lai nākotnē šīs teritorijas var izmantot uzņēmējdarbības attīstībai, vai dzīvošanai, vai atpūtai? Vai tam tiek plānoti līdzekļi arī lauku reģionos? Piemēram, ārējs finansējums būtu nepieciešams graustu un citu degradētu teritoriju sakārtošanai, turklāt arī tajos gadījumos, kad tās vietas nav iespējams atdzīvināt uzņēmējdarbībai, bet atstāt tikai tīru vietu, kas vairs nepiesārņo dabu un nav bīstamas cilvēkiem.

Informējam, ka 2021. – 2027. gada plānošanas perioda darbības programmā noteiktā specifiskā atbalsta mērķa 5.1.1. “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” ietvaros ir paredzēts atbalsts pašvaldībām gan uzņēmējdarbības publiskai infrastruktūrai (112,5 milj. EUR), gan publiskās ārtelpas attīstībai (20 milj. EUR):

1) attiecībā uz atbalstu uzņēmējdarbības publiskai infrastruktūrai galvenās atbalstāmās darbības ir komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana, teritorijas potenciāla attīstīšanai nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana, teritoriju sagatavošana privāto investīciju piesaistei un darba vietu izveidei, u.c. saistītie ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar komersantu pieprasījumu,  nodrošinot tiem atbilstošu uzņēmējdarbības vidi;

2) attiecībā uz ieguldījumiem publiskajā ārtelpā paredzēts identificēt primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi publiskās ārtelpas elementos var sniegt vislielāko atdevi, tostarp veicinās iedzīvotāju drošu pārvietošanos vai uzturēšanos tajā. Publiskās ārtelpas teritoriju attīstība var ietvert gan teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, veicinot pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo privātā sektora piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās aktivitātes uzsākšanu, gan sabiedrības drošības risku mazināšanu, cita starpā veicot degradēto un nedrošo objektu sakārtošanu, nodrošinot apgaismojumu un videonovērošanu, kas savukārt dos ieguldījumu arī noziedzības mazināšanai, kā arī investīcijas viedajos risinājumos.

Ieguldījumi plānoti plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktajās funkcionālajās pilsētu teritorijās, kas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri atbilstoši stratēģijā “Latvija 2030” noteiktajam un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darba spēka migrācija vai kopīgs pakalpojumu tīkls.

Vai ir plānots atbalsta mehānisms iedzīvotāju ieradumu maiņai un izpratnes veidošanai? Piemēram, tiem, kas brauc ar riteni uz darbu, neliela EUR atlīdzība par nobrauktajiem kilometriem mājas-darbs – mājas vai papildus brīvdiena gadā, tiem, kas ražo savu elektrību – var likt tīklā pārpalikumu par labu cenu, tiem kas preces izvēlas kā pakalpojumu (piemēram ģimenei nav auto) – jābūt atvieglojumiem sabiedriskajā transportā  vai arī lai stimulētu cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, būtu jādomā par subsidētu mēnešbiļešu ieviešanu reģionos u.tml.  Tādu praksi ieviesušas vairākas ES valstis – Vācija, Portugāle, Itālija u.c.  Tas stimulētu lauku reģionu attīstību un vienlaicīgi mazinātu arī izmešu daudzumu, un, protams, mazinātu arī bezdarbu lauku reģionos un mazpilsētās.

Tādi risinājumi ieradumu maiņai, kā piemēram, finansiāla labuma gūšana no pārvietošanās ar velosipēdu vai papildu brīvdiena par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem ir interesanti, tomēr to koordinēšana un datu uzskaite varētu būt sarežģīta un grūti administrējama.

ES līmenī “zaļā” pāreja tiek skatīta ar digitālo risinājumu attīstību. Transporta sektora emisijas var būtiski samazināt, samazinot pārvietošanās nepieciešamību. Ieradumu maiņu būtiski paātrinājusi arī Covid-19 pandēmija – daudz plašāk un intensīvāk tiek izmantotas attālināta darba, studiju, iepirkšanās u.tml. iespējas. Augstas veiktspējas un drošs interneta tīkls Latvijas teritorijā ļauj iedzīvotājiem pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus arī attālināti. Digitalizācijas un e−pakalpojumu paplašināšana ļāvusi samazināt iedzīvotāju nepieciešamību apmeklēt institūcijas, lai saņemtu pakalpojumus.

Sabiedriskais transports, tāpat kā dažādas auto koplietošanas un kopā braukšanas platformas ir viens no veidiem, kā mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta sektorā, tomēr jāņem vērā, ka sociālā distancēšanās un pandēmija vismaz uz laiku mazinājusi šādu risinājumu pievilcību. Šobrīd izstrādājot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu Latvijai tiek domāts par Rīgas metropoles areāla mobilitātes paradumu maiņu, t.sk. veicināt pārsēšanos no autotransporta ikdienas mobilitātes vajadzībām uz dzelzceļu, kur pirmā/pēdējā jūdze tiek veikta pēc iespējas ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, kā arī attīstot pasažieriem ērtus digitālos risinājumus.

Vai ir pieejama informācija, kuros zaļajos mērķos Latvijā tiek ieguldīts visvairāk un kāda ir plānotā atdeve?

Šobrīd tāds apkopojums nav veikts. Daļēji šī jautājuma atbilde būtu sagaidāma ES daudzgadu finansējuma 2021. – 2027. gadam apguve klimata jomā, kā arī Atjaunošanās un noturības mehānisma plāna galīgā redakcija, pēc tās saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Šajos plānos aptvertās investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā. Atjaunošanas un noturības mehānisma plānā arī tiek ietverts “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējums attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Vai ir aprēķini, kāda Atjaunojamās enerģijas jauda Latvijai būtu pietiekama savas valsts elektroapgādei?

Nepieciešamā atjaunojamo energoresursu (AER) enerģijas jauda “zaļās” elektroenerģijas ražošanai atkarīga no elektroenerģijas patēriņa valstī. Latvijas ilgtermiņa mērķis ir klimatneitralitātes sasniegšana 2050. gadā. Šeit jāņem vērā, ka viena no būtiskām rīcībām enerģētikas sektora virzībā uz klimatneitralitāti ir maksimāli palielināt AER un elektroenerģijas izmantošanu, pilnībā dekarbonizējot enerģijas apgādes sistēmu.

Ņemot vērā elektrifikācijas paplašināšanos visos patērētāju sektoros, nākotnē elektroenerģijas patēriņam ievērojami jāpieaug. 2019. gadā VZI “Fizikālās enerģētikas institūts” izstrādāja pētījumu “Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050. gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam”, modelējot iespējamos ekonomiski pamatotākos attīstības scenārijus.

Pētījums rāda, ka perioda beigās elektroenerģijas patēriņš būs trīskāršojies, salīdzinot ar 2018. gadu. Klimatneitralitātes scenāriji visstraujāko elektroenerģijas patēriņu paredz pēc 2045. gada, kad elektroenerģija varētu tikt izmantota arī ūdeņraža ražošanai elektrolīzes procesā. Saules un vēja enerģija dos lielāko devumu elektroenerģijas ražošanā 2050. gadā, bet importēti tiktu 3% no elektroenerģijas. Biomasas un gāzes elektrostacijas tiktu izmantotas, lai sniegtu balansēšanas un rezervēšanas pakalpojumus sistēmai, scenārijā ar plašu AER staciju ar mainīgu (laika apstākļu ietekmēts) ražošanas grafiku izmantošanu. Scenārijs paredz arī enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošanu. Jāņem vērā, ka šajā pētījumā tika meklēts arī izmaksu efektīvākais scenārijs, tādēļ cita starpā secināts, ka aprēķinātās izmaksas ir lielā mērā atkarīgas no pieņēmuma par elektroenerģijas importa daļu elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanai klimatneitralitātes scenārijā. Pētījums pieejams tiešsaistē.

Vai Latvijas mērķis ir izmantot AER savas energoapgādes nodrošināšanai, vai arī būt par “zaļās” enerģijas ražotāju kopējā Eiropas elektrības tirgū?

Ņemot vērā Latvijas nosprausto kursu uz klimatneitralitāti 2050. gadā, saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam vīzija enerģētikas sektoram ir, ka fosilo energoresursu īpatsvars ir samazinājies līdz minimumam (cik vien tehnoloģiski iespējams) un arvien straujāk attīstījusies atjaunojamo un inovatīvo energoresursu tehnoloģiju izmantošana. Stratēģijā teikts, ka, palielinoties investīcijām inovatīvajos energoresursos, kas samazina SEG emisijas un slodzi uz vidi kopumā, ir paredzams, ka enerģētikā AER izmantošana palielināsies un līdz 2050. gadam tie aizvietos fosilos energoresursus. Stratēģijā šobrīd nav nekas pieminēts par iespējām ražot zaļo enerģiju pārdošanai kopējā Eiropas elektrības tirgū, taču no klimata politikas viedokļa tam neredzam šķēršļus, ja šāda enerģija paliek pāri un citām valstīm tā ir nepieciešama.

Kā plānots salāgot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunojamās enerģijas izmantošanu? Vai vēja turbīnu uzstādīšana uz dabas lieguma robežas nonāk pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķi? Šādas vēja enerģijas attīstības ieceres ir Ventspils novadā.

Katra projekta ietvaros ir rūpīgi jāizvērtē mērķu klimata jomā un bioloģiskās daudzveidības jomā savstarpējā saskanība un jānodrošina, kur iespējams, pretrunu novēršana. Projektiem tiek veikts Ietekmes uz vidi novērtējums, kur šie riski ir jāizvērtē.

Kas tiek saprasts ar „Zaļo transportu” un kā to plānots ieviest Latvijas reģionos? Kādi ir plānotie praktiskie rīcības plāni un iespējamās investīcijas tam?

“Zaļš” jeb videi un klimatam draudzīgs un resursefektīvs transports ir tāds, kurā izmanto degvielu/enerģijas nesēju, kas iegūts no atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, transportlīdzekļi, kas izmanto elektrību, ūdeņradi, biometānu, modernās biodegvielas vai sintētiskās degvielas.

Attiecībā uz videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu reģionos būtisks aspekts ir alternatīvo degvielu uzlādes tīkla pieejamība. Realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu, CSDD pie valsts galvenajiem autoceļiem un lielākajās apdzīvotās vietās uzstāda elektromobiļu uzlādes stacijas, veidojot visaptverošu uzlādes tīklu. Ūdeņraža un biometāna izmantošanai var izmantot dabasgāzes transportlīdzekļus un dabasgāzes uzpildes staciju infrastruktūru.

Viens no Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam pasākumiem ir veicināt biogāzes un biometāna ražošanu.  Dzelzceļa transports ir videi un klimatam draudzīgāks nekā autotransports, jo rada salīdzinoši zemākas emisijas uz tonnkilometru. Transporta attīstības pamatnostādnes paredz stiprināt dzelzceļa lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā – attīstīt jaunus dzelzceļa reģionālos pasažieru maršrutus un atsevišķu dzelzceļa posmu elektrifikāciju  t.sk., integrējot dzelzceļa līniju Rail Baltica esošajā valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, attīstīt sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošināt nozares atvērto datu pieejamību.

Attiecībā uz esošo autoparku un tā atjaunošanas iespējām, kopš šī gada sākuma VARAM kopā ar Satiksmes ministriju un Finanšu nozaru asociāciju gatavo iespējamos fiskālos un finanšu pasākumus, lai jau tuvākajā laikā veicinātu straujāku videi draudzīgu, t.sk. elektrotransportlīdzekļu iegādi un izmantošanu gan publiskajā sektorā, gan privātajā sektorā, gan mājsaimniecībās.

Tika minēts, ka VARAM kopā ar ekspertiem strādā pie datu apguves un pamatojumiem? Vai šie dati būs pieejami arī sabiedrībai?

Latvijas SEG inventarizācija ietver datu apkopojumu kopējā ziņošanas formātā (CRF) un nacionālo inventarizācijas ziņojumu (NIR), kurā apraksta šos datus – SEG emisijas, izmantotos emisiju faktorus, metodes un pieņēmumus nozaru griezumā (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana, lauksaimniecība, zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība un atkritumu apsaimniekošana).

Katru gadu par sagatavoto un iesniegto SEG inventarizāciju ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sagatavo kopsavilkumu latviešu valodā . 2020. gada SEG inventarizācijas (1990. – 2018.g.) kopsavilkums pieejams šeit. Uz šo brīdi aktuālākā SEG inventarizācija pieejama LVĢMC mājas lapā sadaļā “Pilni ziņojumi Konvencijas sekretariātam” un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām mājas lapā.

EIROPAS KOMISIJAS PĀRSTĀVNIECĪBAS LATVIJĀ ATBILDES

Vairākkārtīgi izskanēja, ka klimata, mobilitātes un citi jautājumi nav jāveic „vieniem”. Kas ir mūsu partneri un sabiedrotie „zaļajā ceļā”? ES kaimiņvalstis vai citi partneri? Kas ir nozīmīgākās atšķirības starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izvēlētajiem  attīstības virzieniem – prioritātēm?

Eiropas zaļais kurss ir visu 27 Eiropas Savienības valstu kopīgs projekts. Par kopīgiem mērķiem emisiju samazināšanā – par 55% līdz 2030. gadam un par klimata neitralitāti 2050. gadā – ir vienojušies visu Eiropas valstu un valdību vadītāji. Latvija nekādā gadījumā nav viena, pie tam, lai īstenotu šo ambiciozo pārmaiņu ceļu, nākamajos 10 gados saņems vismaz 10 miljardus eiro no ES fondiem, tostarp vismaz 3 miljardus, lai veiktu pielāgošanos klimata izaicinājumiem. Jāņem vērā, ka Baltijas jūras reģiona valstis vairākos sektoros, piemēram, enerģijas ražošanas no atjaunojamiem resursiem, jau ir starp Eiropas zaļajiem līderiem. Nozīmīgākās atšķirības starp Baltijas valstīm zināmā mērā nosaka to enerģijas bilance. Latvija jau šobrīd iegūst visvairāk enerģijas no atjaunojamiem resursiem, tāpēc Lietuva un Igaunija enerģiskāk attīsta, piemēram, vēja parkus. Lietuvā un Igaunijā pāreja uz zaļo enerģiju tiek vairāk subsidēta, kamēr Latvijā iepriekšējā zaļās enerģijas atbalsta sistēma izrādījusies pārāk dārga. Lietuva un Igaunija arī izvēlējusies augstāku ambīciju līmeni energoefektivitātes projektos. Abas kaimiņvalstis, piemēram, skaidri pateikušas, ka virzās uz neto nulles emisijām ēku sektorā līdz 2050.gadam, un iegulda daudz nacionālo, ES fondu un Eiropas Investīciju banku līdzekļu energoefektivitātē.

Vai ir plānots atbalsta mehānisms iedzīvotāju ieradumu maiņai un izpratnes veidošanai? Piemēram, tiem, kas brauc ar riteni uz darbu,  neliela EUR atlīdzība par nobrauktajiem kilometriem mājas-darbs – mājas vai papildus brīvdiena gadā, tiem, kas ražo savu elektrību – var likt tīklā pārpalikumu par labu cenu, tiem kas preces izvēlas kā pakalpojumu (piemēram ģimenei nav auto) – jābūt atvieglojumiem sabiedriskajā transportā  vai arī lai stimulētu cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, būtu jādomā par subsidētu mēnešbiļešu ieviešanu reģionos u.tml.  Tādu praksi ieviesušas vairākas ES valstis – Vācija, Portugāle, Itālija u.c.  Tas stimulētu lauku reģionu attīstību un vienlaicīgi mazinātu arī izmešu daudzumu, un, protams, mazinātu arī bezdarbu lauku reģionos un mazpilsētās.

Dažādās ES dalībvalstīs ir dažādi zaļās pārejas stimula mehānismi. “Viens izmērs neder visiem.” Stimuli netiek noteikti centralizēti, bet katrā no dalībvalstīm atsevišķi, dažās – arī atsevišķu reģionu līmeni, un tiem jābūt samērotiem ar valsts budžeta iespējām un valsts rīcībpolitiku. Eiropas Savienība principā saskaņo un nereti dod zaļo gaismu dažādiem valsts atbalsta instrumentiem, lai mainītu iedzīvotāju uzvedību un “apbalvotu” zaļas izvēles. Vienlaikus, valsts atbalsts jāveido gudri, lai tas būtu fiskāli ilgtspējīgs un efektīvs.

Tika minēts par salīdzinoši veco Latvijas autoparku. Jautājums kontekstā ar dīzeļdegvielas vieglo automašīnu izmantošanu. Kā uz to skatās EK šajā jautājumā?

Eiropas Komisija Latvijai jau vairākus gadus izteikusi rekomendāciju atteikties no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa subsīdijas, lai mazinātu šīs fosilās degvielas pievilcīgumu, kā arī izvirzījusi saistošus mērķus par alternatīvo degvielu izmantošanu transportā. Vienlaikus, no ES fondiem Latvijai būs pieejami lieli līdzekļi sabiedriskā un publiskā transporta zaļināšanai. Vai ieviest stimulus vieglo elektroauto izmantošanai – tas ir Latvijas rokās. Publiskajam politikas mērķim ir jābūt pakāpeniski virzīties uz kopējā autoparka atjaunināšanu. Citu valstu prakse rāda, ka gudri kombinējot nodokļu (fosilajam degvielām, augstām emisijām un lieliem dzinējiem) un subsīdiju (e-auto, alternatīvajām degvielām, efektīviem motoriem) stimulus, var sasniegt labus rezultātus. Daudzu ES valstu pilsētas pieņēmušas lēmumu par virzību uz klimata neitralitāti, un nulles emisiju zonu izveidi pilsētvidē. Eiropas Savienības kopējais mērķis ir līdz 2030.gadam izveidot vismaz 100 klimatneitrālas pilsētas, un transporta jomas sakārtošana (25% no visām emisijām) ir būtiska šā ambiciozā mērķa sasniegšanas sastāvdaļa.

Kontaktinformācija
Artis Krists Mednis, Latvijas Lauku forums
Tālruņa numurs: +371 28855427
E-pasta adrese: artis.mednis@laukuforums.lv

Informācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņas saturu atbild Latvijas Lauku forums.