Ar vērojumiem un izjūtām dalās Lauku kopienu parlamenta dalībniece – Veronika Jurča, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte. Veronika bija vienīgā, kas izmantoja iespēju nakšņot viesģimenē.
Līgatne nebeidz pārsteigt ar jauniem notikumiem: jo nupat lapsu ģimenē nākuši pasaulē trīs braši un rotaļīgi lapsēni, bet pavisam nesen no 3.līdz 5.jūnijam Līgatnē notika 2.Latvijas Lauku kopienu parlaments.
Šo pasākumu gaidīju ar līdzīgām sajūtām, kā bērnībā gaidīju Vasarassvētkus. Kāpēc tieši Vasarassvētkus? Tāpēc, ka tas ir kā jauns sākums, rosība, zaļums un skaistums, un pīrāgu smarža.
Šīs izjūtas baudīju arī Līgatnē minētajā pasākumā, jo tas viss tur bija.
Jauna sākums – Latvijas Lauku forums ir viena no nedaudzajām organizācijām, kas rosina domāt savādāk, proti, runāt, diskutēt par lauku ekonomisko potenciālu un tā nozīmi kopējā valsts attīstībā, par vietējās kopienas un valsts lomu tā stiprināšanā un popularizēšanā. Ņemot vērā, ka vienlaicīgi norisinājās arī otrs pasākums, Attīstības forums, kura ietvaros tika diskutēts par lauku reģionu un mazpilsētu attīstības perspektīvām globalizētā pasaulē, tad ir pamats domāt, ka ir jauns sākums skatījumam uz vietējo kopienu, vietējo produktu, cilvēkresursiem un to pienesumu katras valsts attīstībā globalizācijas apstākļos.
Tika diskutēts: kā saglabāt teritorijas dzīvotspēju, kā motivēt iedzīvotājus palikt un darboties savas teritorijas attīstībai, kā efektīvi izmantot teritorijas resursus vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, zinot, ka publiskie resursi šīm vajadzībām nekad nebūs pietiekami. Bet publiskajai politikai jābūt vērstai uz iedzīvotāju aktivitātes veicināšanu, uz vietējo kopienu nostiprināšanu, jo teritorijas attīstības perspektīva mērāma nevis naudas daudzumā, bet iedzīvotāju aktivitātē.
Šajā aspektā, uzrunājot 2.tematiskās sesijas „LAUKU UN MAZPILSĒTU IEDZĪVOTĀJU DZĪVES KVALITĀTES UZLABOŠANA CAUR PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBU ĀRPUS ATTĪSTĪBAS CENTRIEM” dalībniekus, mana kolēģe Jevgēnija Butņicka informēja par VARAM aktivitātēm vides uzlabošanai vietējo kopienu aktīvākai darbībai. Viņa uzsvēra, ka VARAM ir nozīmīgs kopienu skatījums uz teritoriju attīstību un VARAM lomu, lai varētu arī turpmāk iesaistīties un atbalstīt kopienu aktivitātes. Viņa akcentēja, ka VARAM ir būtiski pastāvīgi aktualizēt un vairot zināšanas par teritorijām un to veiksmes piemēriem, kur liela loma ir arī kopienu sniegtajai informācijai un rīcībai. Nobeigumā aicināja uz sadarbību, lai kopīgiem spēkiem panāktu labvēlīgās pārmaiņas teritorijās.
Rosība lauku kopienu parlamentā bija līdzīga kā bišu darbošanās stropā. Bija iespēja kopā ar lauku kopienu pārstāvjiem un valsts politikas veidotājiem darboties četrās tematiskajās sesijās un vairākās darba grupās.
Ņemot vērā, ka pasākumā piedalījās gandrīz 30 valstu pārstāvji, pārdomāts bija vakara pasākums „Nāciju vakariņas”, kur savas prasmes galda klāšanā un gardumu prezentācijā centās parādīt ne tikai ārzemju viesi, bet arī lauku kopienas no visiem kultūrvēsturiskajiem reģioniem. Šādi organizējot pasākumu, ir divi labumi uzreiz – iepazīšanās caur kulinārijas mantojumu un vienlaicīgi tiek paēstas vakariņas, netērējot publiskā sektora resursus.
Protams, vislielākā rosība bija Līgatnes svētkos, kur vietējie amatiermākslas kolektīvi, sākot no vismazākajiem līgatniešiem, priecēja parlamenta dalībniekus. Jaukas bija radošās darbnīcas, kurās savu radošumu rādīja arī mana viesģimene. Diāna smēla papīru, bet viņas znots Nauris darbojās ar koku. Baudīju Līgatnē ražotu garšīgu mājas vīnu, kur vīna studija bija iekārtota vienā no slavenajiem pagrabiem smilšakmens sienā. Nu, protams, kļūdījos nopirkdama tikai puskukuli garšīgās Straupes saldskābmaizes, jo mana ģimene to noplucināja vienā rāvienā un prasīja vēl.
Zaļums un skaistums
Skaista tā Līgatne kā tāda Tautu meita zaļos brunčos! Gides pavadībā nelielā grupā kopā ar divām vietējām sievām izgājām vienu no daudzajiem tūrisma maršrutiem. Mani pārsteidza pamatīgie gājēju tiltiņi un skaistā Līgatnes daba ar pamatīgiem smilšakmens atsegumiem, klintīm un izbūvētajiem pagrabiem smilšakmens sienās. Tāpat biju patīkami pārsteigta par Papīra rūpnīcas dzīvojamo kompleksu, kas izbūvēts 19.gadsimta trīsdesmitajos gados strādnieku vajadzībām. Mūsdienu izpratnē tās ir skaistas koka arhitektūras rindu mājas, kur katram dzīvoklim sava ieeja un mazs priekšdārzs. Interesanti, ka strādniekiem jau tajos laikos elektrība un ūdens apgāde bija par brīvu. Pašvaldība ir parūpējusies, lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, uzliekot mājām jumtus, notekcaurules un žogu. Visa tūrisma infrastruktūra un apskates objekti ir ideālā kārtībā, vārdu sakot valda tīrība un Līgatne ir tā vieta, kur vērts atgriezties, vest ciemiņus, jo tūrisms Līgatnē vietējai kopienai jau ir kā dzīvesveids, uz ko jātiecas būtu pārējām vietējām kopienām, kuras nolēmušas attīstīt tūrismu un ar to pelnīt.
Pīrāgu smarža – pasākuma organizatori bija padomājuši par tādu labu lietu, kā parlamenta dalībnieku izmitināšanu viesģimenēs. Man pat prātā neienāca cits variants nakšņošanai, kā tikai izmantot šo iespēju, lai labāk iepazītu Līgatni caur vietējiem cilvēkiem, viņu dzīves stāstiem, nodarbošanos un vērtējumu par vietējās kopienas, tajā skaitā – pašvaldības darbu.
Iepazinos ar ne pa jokam dižu ģimeni – Gustavu ģimeni. Dižu ne tikai ar to, ka tā mūsdienu izpratnē ir liela ģimene, bet diženums izpaužas šīs ģimenes spējā būt radošiem, piedalīties vietējās kopienas dzīvē, strādāt no attāluma. Diāna ar vīru Gundaru pirms vairākiem gadiem, pārdevuši dzīvokli Rīgā un iegādājušies īpašumu Līgatnē un ar diviem bērniem – dēlu Kasparu un meitu Anitu- pārcēlušies uz dzīvi Līgatnē. Bērni nu jau lieli, bet dižajā ģimenē sadzīvo trīs paaudžu mājinieki kopā ar Diānu un Gundaru dzīvo arī meitas Anitas Baumanes ģimene –vīrs Nauris, dēls Gustavs, meita Elizabete. Nupat Baumaņu ģimeni kuplināja brālītis Jēkabs. Mazajam ņiprajam puikam bija tikai pāris nedēļas un man bija iespēja viņam un māmiņai izteikt laba vēlējumus. Savukārt dēlu Kasparu ar ģimeni no Londonas mājinieki gaida ciemos, lai kopā svinētu Jāņus.
Viesģimene mani sagaidīja ar pašceptiem pīrāgiem un teicās, ka tie esot man par godu. Sirsnīgi!
Diāna pirms pārcelšanās uz Līgatni strādāja par mājturības skolotāju. Viņa, izmantojot iegūtas prasmes un nepārtraukti papildinoties, ir izveidojusi nelielu, bet pašpietiekamu biznesu. Ir izveidojusi Pasaku māju, kur apmeklētāji var vaigu vaigā iepazīties ar pasaku varoņiem un reizēm paši iejusties varoņu tēlos. Tāpat Diāna, apzinot vietējos resursus un zinot, ka Līgatnē viss saistās ar papīru un ap papīru, piedāvā jau meistara vērtu papīra „smelšanu”. Ko tas nozīmē, Diāna sākumā man arī nestāstīja, teica, lai nāku lūkoties, tad es arī to nestāstīšu, jo tas jāredz un roka jāiemēģina pašiem.
Savukārt Gundars savas diplomēta celtnieka un arhitekta prasmes turpina pielietot kā būvuzraugs sakrālo celtņu un citu kultūrvēsturisko objektu celtniecībā un atjaunošanā.
Ņemot vērā, ka viena no ceļojumu kompānijām Līgatni ir izraudzījusies kā lauku apskates objektu Amerikas tūristu grupām (gadā ierodas vairāk nekā 60 grupas), tad, lai viesi no Amerikas varētu izjust „Latvijas garšu”, tie tiek uzņemti un maltīte pasniegta ģimenēs. Arī Gustavu ģimene ir ievingrinājusi roku Amerikas tūristu uzņemšanā un Diāna jau gatavoja pusfabrikātus un servēja galdu, lai nākamajā dienā savlaicīgi varētu uzņemt kārtējo amerikāņu tūristu grupu un stāstīt par savu ģimeni, Līgatni un Latviju.
Mēs kopā ar Diānu salasījām zāļu tēju turpat skaistajā mājas apkārtnē un šai zāļu tējas buķetei pievienojām arī jautrās zilacainās puķes – birztalu veronikas (Veronika chamaedrys) aromātu. Cerams, ka tas manai viesģimenei atsauks atmiņā mūsu jauko iepazīšanos.
Gustavu ģimene pateicīga pašvaldībai, ka tā radījusi tūrisma uzplaukumu Līgatnē un līdz ar to iespēju vietējiem iedzīvotājiem līdzdarboties un nopelnīt.
Nudien, Līgatnē, laba un pievilcīga lauku vide dzīvošanai, radošumam un aktīvai darbībai!
03.-05.06.2015. Līgatnes novadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā norisinājās liels starptautisks pasākums- Lauku kopienu parlaments “Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos”. Līgatnē pulcējās lauku kopienu pārstāvji no visas Latvijas, Eiropas Savienības un citām valstīm, lai kopā ar politikas veidotājiem un attīstības organizāciju pārstāvjiem diskutētu ne tikai par lauku un mazpilsētu kopienu izaicinājumiem, bet arī rastu risinājumus un iespējas lauku attīstībai.
Latvijas Lauku kopienu parlaments- tas ir process un stāsts par cilvēkiem, kuri katrs ar mīlestību un sirdsdegsmi dara savu darbu, pieliekot savu daļu Latvijas attīstības scenārijā. Katrs šāds cilvēks veido kopienu. Latvijas lauku kopienu attīstības stāsts ir tikpat daudzveidīgs, cik daudzveidīgas ir Latvijas lauku, ciemu, mazpilsētu kopienas, kas apvienojot savas teritorijas iedzīvotājus, kopīgiem spēkiem domā, lemj un rīkojas par labu savas vietas un Latvijas izaugsmei, kur cilvēks un vieta viens otru papildina.
Uz parlamentu devos kopā ar Santu Harjo- Ozoliņu (Alūksnes Lauku partnerība) un Ilzi Baltais (Dr.Misiņa Medicīnas muzejs). Lauku kopienu parlamenta darbības princips balstījās uz līdzvērtīgu dialogu/diskusiju starp kopienu pārstāvjiem un politikas veidotājiem, kā rezultātā tika izstrādāta kopienu 2.parlamenta rezolūcija, kuras izpildes pārraudzību uzņemas Latvijas Lauku forums. Pasākuma dalībnieki varēja uzklausīt iedvesmas stāstus no praktiķiem un ekspertiem, dalīties ar savu praktisko pieredzi un zināšanām, interaktīvā veidā diskutēt kopīgās sesijās un darba grupās par šādiem jautājumiem:
Rezolūciju, ar aicinājumu iesaistīties tās īstenošanā, dalībnieki nodos atbildīgajām iestādēm Latvijā un Eiropas Savienībā. Latvijas kā prezidējošās valsts izstrādātā lauku kopienu rezolūcija tiks iekļauta arī diskusijās 2015. gada Eiropas Lauku parlamentā Skotijā.
Pasākuma noslēgumu pavadījām ceļojošajās darbnīcās, iepazīstot iedvesmojošus un praktiskus kopienu attīstības stāstus, kas tika veidoti sadarbībā ar biedrību „Cēsu rajona lauku partnerība”.
Laura Pope
biedrība „Apes Attīstības Atbalsta klubs”
Raksts pieejams: http://www.apesnovads.lv/2015/06/ari-apes-novads-parstav-2-latvijas-lauku-kopienu-parlamentu-ligatne/
No 3.līdz 5.jūnijam mazā, šarmantā un drosmīgā pilsētiņā Līgatnē pulcējās vairāki simti cilvēki, lai 2.Latvijas lauku kopienu parlamentā diskutētu par tēmu „Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos”. Svētku uzrunā Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzina, ka Līgatne parlamenta viesu uzņemšanai gatavojas visu gadu.
Līgatnē pulcējās gandrīz 300 lauku kopienu pārstāvji no visas Latvijas, Eiropas Savienības un citām valstīm, lai kopā ar politikas veidotājiem un attīstības organizāciju pārstāvjiem diskutētu ne tikai par lauku un mazpilsētu kopienu izaicinājumiem, bet arī rastu risinājumus un iespējas lauku attīstībai.
Trīs dienas visiem aktīvajiem, radošajiem un darbīgajiem parlamenta dalībniekiem bija iespēja piedalīties darba sesijās par dažādām lauku attīstībai ļoti aktuālām tēmām, piemēram, kā pelnīt ar radošumu laukos, alternatīvā enerģija lauku ekonomiskās autonomijas veicināšanai, lauku dzīvotspēja, efektīva vietējo resursu izmantošana, starppaaudžu mācīšanās, kultūras mantojuma saglabāšana, mūsdienu kopienas skola un tās iespējas. Vērtīga bija pilsētplānotāja Jāņa Ķīnasta darba sesija par vietradi, labas dzīves vides radīšanu, kura ir katra paša rokās. Jauna bija atziņa, ka kultūra ir mūsu katra ikdienas izvēle, nevis tikai viena teātra izrāde reizi gadā vai Raiņa dzejoļa iemācīšanās no galvas.
Parlamentu atklāja valsts prezidents Andris Bērziņš. Pirmajā dienā 6 paralēlajās sesijās klātesošie sprieda par lauku un mazpilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Viena no paralēlajām sesijām bija par tēmu “Kopienas skola – kopienas sirds: ko esam iemācījušies un varam mācīt citiem”. Šīs sesijas vadīšanu uzticēta man – Briežuciema pamatskolas skolotājai un NVO “Saulessvece” vadītājai. Pusotras stundas laikā darba grupas dalībniekiem bija jāapkopo sava pieredze, jādiskutē par šķēršļiem jeb izaicinājumiem kopienas skolu ikdienā un jāizstrādā ierosinājumi skolu darbības uzlabošanai vietējā, nacionālā un Eiropas Savienības līmenī. Ļoti patīkami, ka tēma – mūsdienu kopienas skola – bija ieinteresējusi daudzus parlamenta dalībniekus. Mūsu darba grupā bija pieteikušies visvairāk dalībnieku – 54 cilvēki. Darbu jo īpaši saistošu un arī sarežģītu padarīja apstāklis, ka 22 no grupas dalībniekiem bija ārzemju viesi (tika pārstāvētas tādas valstis kā Polija, Beļģija, Austrija, Somija, Serbija, Čehija, Maķedonija u.c.). Līdz ar to mums bija nodrošināta surdotulkošana un mūsu grupai piešķīra vislielāko darba telpu. Vadīt tik lielu un daudzvalodīgu darba grupu bija liels gods un liels izaicinājums. Pie sesijas saturiskās un strukturālās plānošanas kopā ar savu darba grupu ķērāmies jau divas nedēļas pirms pasākuma. Lai darbs sesijā ritētu raiti un konstruktīvi, viss tika izplānots pa minūtēm. Saku lielu paldies manai lieliskajai darba grupai – Artūram Buklovskim no Baltinavas novada, Aigaram Keišam – Briežuciema pamatskolas direktoram, kurš visus sesijas dalībniekus noslēgumā savaldzināja ar kopdziesmu, uz akordeona spēlētu, Imantam Slišānam – Baltinavas vidusskolas direktoram, kurš diemžēl nevarēja piedalīties pašā sesijā, bet daudz palīdzēja tās plānošanā, kā arī Kristīnei Krumbergai no Latvijas Universitātes.
Otrās dienas vakarā visiem bija iespēja piedalīties Līgatnes svētkos – dažādās darbnīcās, bezmaksas ekskursijās, tirdziņā u.c. Trešajā dienā pēc noslēguma runām parlamenta organizatori dalībniekiem piedāvāja pieredzes apmaiņas braucienus. Pasākums noslēdzās ar kopīgi izstrādātu rezolūciju, kurā tika iekļauti svarīgākie parlamenta dalībnieku ierosinājumi un priekšlikumi, protams, ar apņemšanos tos izpildīt līdz nākošajam lauku parlamentam, kas notiks 2017.gadā. Latvijas, kā prezidējošās valsts izstrādāto rezolūciju, iekļauts arī diskusijās 2015.gada Eiropas Lauku parlamentā Skotijā.
Varbūt kuram liksies, ka šāda iešana kopā un aktīva diskutēšana par lietām ir nevajadzīga laika nosišana. Varbūt vēl kādam liksies, ka lauku attīstība jāplāno un pie tās jāstrādā tikai valdībai. Saeima var izstrādāt simtiem atbalsta programmu un lauku attīstības vīziju, tomēr, ja mēs paši – lauku un mazpilsētu iedzīvotāji – nebūsim aktīvi plānotāji un darītāji, tad neviena valsts programma nedarbosies.
“Gan lauku kopienas, gan mazpilsētas ar savu neatkārtojamo šarmu ir īsti laba vieta personības attīstībai un sociālo tīklu veidošanai, turklāt 21. gadsimts ar tehnoloģijām ļauj darīt lielas lietas arī dzīvojot ģimenei un indivīdam draudzīgā vidē. Atliek vien apzināties visu to, kas Latvijas laukos un mazpilsētās jau ir, un vēl aktīvāk iezīmēt sevi pasaules kartē,” uzsvēra kādā intervijā parlamenta virsvadītāja Aija Tūna. Mums pašiem sevi ir jāiezīmē pasaules kartē – ar darbošanos, ar aktīvu un radošu dzīvošanu, nevis nožēlojamu eksistēšanu. Un tad mūs tādus sāks redzēt arī pārējie.
Raksts pieejams:
http://www.balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=11489:mums-pasiem-sevi-ir-jaiezime-pasaules-karte&catid=110:briezuciema-pamatskola&Itemid=389&lang=lv