6. jūnijā pēc Preses konferences Latvijas Lauku foruma pārstāvji kopā ar parlamenta brīvprātīgajiem no Preiļu rajona partnerības, kā arī dažiem ārzemju un latviešu parlamenta darlībniekiem devās uz Preiļiem, pa ceļam iepazīstot vietējās iniciatīvas, kas ar savu darbu paveikuši lielas lietas un var kalpot kā iedvesma citiem!
Teksts un foto: Kristīne Krumberga
Lai saprastu apkārtesošo, bieži vien nepietiek tikai ar paša, no malas, redzēto, reizēm ir nepieciešams arī kāda skats „no iekšienes”. Nītaurē tāds ir. Tā ir Dace Eipure – vietējais vides gids ar 40 gadu stāžu mežkopībā, kura somā ietilpināta vairāk nekā 1000 gadu vēsture, un kas 2-3 stundās spēj izvest cauri ne tikai Nītaurei un iepazīstināt ar tās īpašajām vietām, bet arī to un visas Latvijas vēstures līkločiem. Lai arī šāda veida lauku tūrisma veids kļūst arvien saistošāks un pieprasītāks, Dace uzskata, ka uzlabot lauku ekonomisko situāciju vai veicināt cilvēku atgriešanos laukos tas nespēs. Tam ir nepieciešamas arī plašāka, valsts mēroga, rīcības un risinājumi.
Nītaures jauniešu un vietējo iedzīvotāju sabiedrisko un kultūras dzīvi pēdējos 2 gadus aktīvi ceļ spārnos jauniešu biedrība „Nītaureņi”. Aktīvi darbojoties sociālajā tīklā www.draugiem.lv un vietējās avīzēs, pēc viņu iniciatīvas tika noorganizētas pirmsvēlēšanu diskusijas, tikšanās ar slaveniem cilvēkiem, piemēram, Baibu Sipenieci, Katrīnu Pasternaku, burvju mākslinieku Pecolli uzstāšanās un brīvā laika aktivitāšu pasākums, kas sapulcināja ap 200 vietējos un apkārtnes bērnus un jauniešus. Tas nebūtu iespējams bez sadarbības ar vietējiem uzņēmumiem, – gateri, skaistumkopšanas salonu, kafejnīcu, kas reiz uzrunāti arī cenšas atbalstīt materiāli vai finansiāli. Biedrības galvenais virzītājspēks Mārtiņš uzsver nevalstisko organizāciju (NVO) lomu sabiedrības aktivizēšanā un saliedēšanā, jo tādās mazās vietās kā Nītaure NVO tās, kas uztur vismaz kaut kādu sabiedrisko dzīvi un cenšas noturēt jauniešus, veidojot piederību vietai.
Vides gide Dace arī šeit piebalso, sakot, ka vietas mīlestības veidošana ir lielā mērā arī vietējās skolas uzdevums un viens no veidiem, kā to darīt ir kliedējot bailes no vēstures, it īpaši saistībā ar Padomju laiku. Par to ir jārunā un tas ir jāskaidro, atspoguļojot dažādus viedokļus un skatījumus.
Par Vecpiebalgas nu jau zīmolu pēdējo 6 gadu laikā ir kļuvusi Inešos esošā „Vecpiebalgas porcelāna fabrika”. Tās īpašnieks un idejas autors ir mākslinieks Jānis Ronis, kas, pārceļoties no Rīgas, par saviem un ģimenes līdzekļiem un Lauku atbalsta dienesta uzņēmējdarbības dažādošanas programmas ietvaros vecā pienotavas ēkā izveidoja tagadējo ražotni, kam jau drīz tiks realizēts telpu paplašināšanas projekts. Mācījies pie Latgales keramiķiem un nu jau ar 35 gadu pieredzi keramikas veidošanā, Jānis pats ir izgatavojis arī visas iekārtas, tai skaitā apdedzināšanas krāsnis. Esot šeit, viesiem tiek nodemonstrēta porcelāna trauku izgatavošanas māksla, atklāti porcelāna noslēpumi un kaprīzes un to savaldīšanas knifiņi. Izejmateriāls – māli – tiek iepirkti no Vācijas un Anglijas, jo Latvijas māliem, diemžēl, nepiemīt porcelāna veidošanai nepieciešamās īpašības.
Unikāla fabrikas firmas zīme ir burzītās un adītās krūzes, kas pieprasītas ir ne tikai Latvijā, bet arī Somijā, Itālijā, ASV un sāk ieinteresēt arī Krieviju. Attiecībā uz krūzi, kas atgādina saburzītu papīru un kas izveidota alus kausa formā, Jānim ir piebilde: „Ja dzerot alu no šī kausa, tas sāk izskatīties taisns, tad tas norāda, ka ir jābeidz dzert!” Attiecībā uz iespējām iegādāties kādu no elegantajiem porcelāna darinājumiem, Jānim ir īpaša atlaižu politika – 1 Ls atlaide skolotājiem, mediķiem un trīs bērnu māmiņām.
Jānis ir taisījis arī Latvijas Bankas jubilejas monētas un nupat atteicies no Dior pasūtījuma ar skaistu dizainu, taču neņemtu vērā tā realizācijas iespējas porcelānā.
Uz Vecpiebalgu Jānis ar ģimeni pārvācās vecmammas dēļ. Viņa esot parādījusi šo vietu. Pārceļoties, draugi teica: „Mēs pat neatsveicināsimies, jo pēc 2 mēnešiem būsit atpakaļ Rīgā”. Tomēr nu jau ir pagājuši 6 gadi. Jānis teic, ka tādās vietās kā Vecpiebalga ir brīvāk elpot un vairāk vietas domām. Un sākotnējo domu viņam bija daudz – izveidot porcelāna, stikla un bronzas fabrikas. Pagaidām gan visa enerģija un vērība tiek porcelānam un pārējam neatliek laika, taču droši vien abām pārējām idejām ir vēl jāsagaida savs laiks, lai realizētos.
Par to tagad jau tiek domāts, iesaistot un iesaistoties vietējā sabiedriskajā dzīvē. Ir restaurēta Inešu muiža, un tai piederošajās ēkās ierīkots jauniešu centrs un mākslas skola, kurā pašlaik 5 vietējie iedzīvotāji mācās kļūt par jaunajiem porcelāna māksliniekiem.
Lai gan Ķīnai tiek piedēvēts pasaules porcelāna dzimtenes loma, pateicoties Latvijas keramiķu sasniegumiem un darbu novērtējumam ārzemēs, pirmais Starptautiskās keramikas akadēmijas kongress 2006. gadā tika rīkots tieši Latvijā.
Jaunsilavas pamatskola ir viena no Sorosa fonda īstenotā projekta „Pārmaiņu iespējas skolām” dalībniecēm, kas kļuvusi par daudzfunkcionālu centru tā tapšanā un aktivitātēs iesaistoties pašiem vietējiem iedzīvotājiem. Šī ir viena no nedaudzajām Latvijas skolām, kas ir atzītas kā UNESCO izglītības mantojuma saglabātājas, kas ir skolas direktores Janīnas Usāres un skolotājas Anastasijas Kaktenieces nopelns.
Projekta ietvaros tika izveidotas 5 radošās darbnīcas: „Kokjāņi” kokgriešanai, „Kompēteri”– IT darbnīcai, „Koloristi” – izšūšanai, noformēšanai, „Knipucīši” – rokdarbiem, „Kikergaiļi” – mūzikai un „Klaberkaste” – kultūras mantojumam, kurās darbojās dažāda vecuma bērni un pieaugušie. Šopavasar ticis strādāts pie skolas apkārtnes sakopšanas–ierīkojot velonovietni un iestādot UNESCO un „Latvijas Valsts mežu” dāvinātos koku un krūmu stādus, ar domu izveidot Ziedoņdārzu par godu Imantam Ziedonim.
Skolā atrodas arī bērnudārzs, kurā 4 grupās mācās 50 bērnu, kas brauc ne tikai no Jaunsilavas apkārtnes, bet arī Līvāniem, jo nelielais skolēnu skaits klasēs rada drošāku atmosfēru bērniem ar komunikācijas problēmām. To, ka skolas izmantotā mācību pieeja sevi attaisno, pierāda olimpiāžu rezultāti, pēc kuriem Jaunsilavas pamatskola ir labākā Latvijā no visām lauku pamatskolām, kā arī atzinīgais novērtējums no vecāku puses, kas viņus pamudina saviem bērniem izvēlēties tieši Jaunsilavas pamatskolu. Nupat piedaloties konkursā par iespēju piedalīties nometnē Ķīnā, 2 vienīgās vietas, kas bija pieejamas dalībniekiem no Latvijas, ieguva Jaunsilavas skolas audzēkņi.
Pašlaik radošo darbnīcu projekts ir beidzies un ir jāmeklē citas iespējas, kā finansiāli nodrošināt pasniedzēju atalgojumu, taču Anastasija un domubiedri cenšas nelaist zudumā jau iesākto un turpina darboties.